Strēlnieki nosargāja Padomju Krieviju, kā rezultātā nebija iespējams atjaunot Krievijas impēriju. Padomju Krievija bija vāja un nepopulāra, Krievijas impērija būtu cienījama ar vēlmi salasīt savas paklīdušās nomales.

Tolaik mūsu Balsts un Garants domāja kaut kā tā: "Kā pēdējā no lielvalstīm Latviju de iure atzina ASV — 1922. gada 28. jūlijā, turklāt, ASV deklarācijā tika norādīts, ka ASV atzīst pastāvošo valdību nevis valsti. Ja atzīšanas rakstā nebūtu pieminēts, ka Valsts departaments gaida Kongresa lēmumu par oficiālu diplomātisko pārstāvniecību izveidošanu, tas būtu uztverams tikai kā pagaidu de facto stāvokļa atzīšana. Bez tam, atzīšanas raksts saturēja atrunu, ka “Savienotās Valstis vienmēr uzskatījušas, ka neatkarības Krievijā nedrīkst tikt izmantotas par cēloni Krievijas teritoriju atsavināšanai”."

OK, šobrīd es piekrītu, ka jautājums par strēlnieku lomas nozīmīgumu ir diskutējams (atšķirībā no 90o sākumā, kad pats to tā biju izdomājis savā prātā un citādi domājošos sūtītu dirst), tomēr piemineklis tāpat ir labs, kaut vai kā simbols, ka arī mēs reizēm kādam varam parādīt кузькину мать.