Manā pagalmā nedejo kretīni
Manā pagalmā puikas spēlē futbolu. Mazpadsmitgadīgi. Uz lielā laukuma. Lielajiem vārtiem. Skumjšs skats. Un vārtsargs izskrējis no soda laukuma, lai izsistu bumbu, trāpa pretī skrienošajam uzbrucējam un bumba lēnām ielēkā tukšos vārtos. Un vēl triks - uzsit pa augšu, jo vārtsargs tāpat neaizsniegs - labi, ka vismaz pārliknis ir vārtsarga labākais draugs.

Es esmu cilvēks, kuram vārdi tiki-taka raisa vēlmi paņemt rokās automātu, bet jauniešus līdz kādiem piecpadsmit gadiem laist uz lielā laukuma tomēr nav košers.