Karalis ir miris (?), lai dzīvo karalis!
Pamazām beigām tuvojas mačs par pasaules čempiona titulu šahā Visvanathans Anands - Magnuss Karlsens. OK, aizvadītas gan tikai septiņas no divpadsmit partijām, bet ņemot vērā to, kas notiek tur (4,5 :2,5 pretendenta labā), jānotiek lielam, lielam (vai pat drīzāk Lielam, Lielam) Brīnumam, lai kaut kas būtiski mainītos un pēdējo gadu spēcīgākais šahists (Karlsens) netiktu arī pie galvenā titula.

Pats mačs kopumā nepārsteidz un lielākais pārsteigums varētu būt Karlsena pirmās divas baltās partijas, kur viņš bija ļoti nepārliecinošs, bet tā viss notiek pēc plāna - spēlēt, spēlēt, spēlēt un spēlēt un gan jau četrdesmittrīsgadīgais veterāns kādā brīdī salūzīs. Tāpat diez vai kāds īpaši cerēja uz to, ka čempions nometīs no pleciem gadus piecus-desmit un kā kārtīgs Madrasas tīģeris saplosīs vikingu puiku - nav vairs tā enerģētika (tiesa, Kramņiks ir labs piemērs, ka pēc ilgākas gulēšanas var pamosties, bet viņš tomēr, esot gadus piecus jaunāks, tobrīd biju teju desmit gadus jaunāks par šodienas Anandu).

Par un ap maču lasoties man nedaudz uzkrita, ka neviens nevelk paralēles starp Karlsenu un spožāko pēckara Rietumu pasaules cerību Bobiju Fišeru - abi divi ir ļoti īpatnēji un uz sevi (un šahu) vērsti (autisms, ne-autisms, bet nu kaut kas ir), abi divi gatavi spēlēt līdz plikiem karaļiem, ja vien ir kaut mazākā iespēja, ka pretinieks varētu neizturēt un salūzt, abi spēj ieraudzīt salīdzinoši vienkāršās/plikās pozīcijās to, ko citi neredz un abi ne pārāk labi jūtas iracionālās pozīcijās. Jā, Karlsens ir (daudz) pragmatiskāks, bet jebkurā gadījumā viņi ir pietiekoši līdzīgi. Nemaz nerunājot par to, ka abi kādā brīdī atteicās no iespējas pretendēt uz troni (Fišers un Susa'67, Karlsens un iepriekšējais cikls).

Katrā ziņā lai ko kāds arī neteiktu par Karlsena spēles stilu, tomēr, lai ar pieeju "galvenais-nepakļūt-zem-varianta-un-iziet-no-atklātnes-ar-kaut-cik-ok-pozīciju-un-tad-jau-redzēsim" būtu tik pārliecinoši spēcīgākais šajā datoru un atklātņu laikmetā - tur ir jābūt ģēnijam, ģēnijam pat starp ģēnijiem. Karalis vēl nav miris, bet lai dzīvo (jaunais) karalis!