Vakar Cibā pieminētais (piemēram šeit) Klāva Elsberga dzejolis no (pēcnāves) krājuma - Elsbergs Klāvs Velci, tēti : dzeja. – Rīga : Liesma, 1989. – 182 lpp.

ČUKSTU GAITAS

1

Un čuksti sen jau tajā vasariņā,
bet mēs arvienu mīņājam tepat.

Nav reāli, ka mēs . . . Bet – katrā ziņā –
man derdzas nāves leksika: "Nekad."

Tā viņa runā. To vien apkārt dzird.
Bet čuksti sen jau tajā vasariņā.

"Es mīlu tevi." Tiecos – katrā ziņā –
tikt atpakaļ, kur mēs tā čukstējām.

2

Un tiklab kāzu pušķis putekļainais,
kā skurbā apziņa, ka mēs vēl jauni esam,

ļauj izlausties līdz čukstiem vasariņā,
ļauj izplēsties līdz tavam, tavam plecam.

Viņš ir pagalam – pušķis. Dzīve arī šņukst.
Es topu nemīlamāks gads no gada.

Bet bij viens čuksts. "Es mīlu tevi." Jā.
To uzšķērda, bet žulti neatrada.

Viņš vēl ir dzīvs – tur, tajā vasariņā.
Un pušķis tur. Un jauneklis. Un vēl

es ceru atpakaļ, kur mēs tā čukstējām.
Bet šeit es negribu. Nu, kaut vai vakar vēl

mēs te tā klusējām.
Mēs te tā klusējām.

1985