pirmdiena

Sākumā bija neliela ieturēšanās krodziņā "Sveiks, Šveik!", kur saprātīgas porcijas par saprātīgām cenām ļāva justies pietiekoši paēdušiem (uzkodās knēdeļi ar sēņu mērci, otrie (Apakšporučika Duba) cūkas krūtiņa un Prāgas desiņas, kas tika noskalots ar Užavas alu un svaigi spiestu apelsīnu sulu). Pēc tā ceļš veda uz "Daugavas" stadionu, kur uz šauras taciņas Latvijas kausa astotdaļfinālā satikās "Rīnūži/Strong" ar FK "Daugava" (Rīga). Nekad nebiju vēl bijis šajā stadionā un nekad nebiju pieredzējis tribīni tik tālu no laukuma esam. Tablo ieslēgts pēdējo reizi bija, šķiet, pagājušajā tūkstosgadē, bet ķebļi izskatījās vēl redzējuši to kā cita komanda ar nosaukumu "Daugava" gandrīz iekļuva PSRS čempionāta augstākajā līgā. "Daugava" dala 6.-8. vietu Virslīgā (pirmais līmenis), kamēr "Rīnūži" ieņem 4.vietu Rīgas čempionātā (trešais līmenis), līdz ar to mājinieku panākums būtu cup-set pēc vislabākajiem paraugiem un spēles sākums zināmas cerības dod, jo no pirmajiem trīs momentiem divi bija pie "Daugavas" vārtiem un vienīgais patiešām sliktais signāls bija, ka katrs stūra sitiens pie "Rīnūžu" vārtiem radīja patiesu apdraudējumu tiem un viens no tiem jau visai ātri pārvērtās golā, kad sākumā vārtsargs izvilka no tuvas distances ar galvu sisto, bet sekoja vēl viena piespēle uz centru un 0:1. Pēc tam viss bija +/- mierīgi, bez īpašiem momentiem, varēja redzēt, ka "Daugavas" līmenis augstāks, bet izskatījās, ka arī "Rīnūžiem" izredzes varētu būt, tomēr uz puslaika beigām notika tas, no kā es (intrigas uzturēšanas vārdā) tiku baidījies - sāka parādīties atšķirība fizikā, nepaspēja atgriezties, pie centra līnijas "Daugavas" nr.9 izcīna bumbu, aizskrien pa labo malu, piespēle uz vidu un 0:2. Tā arī beidzas pirmais puslaiks, lai arī īsti uz +2 "Daugava" nenospēlēja, bet rezultāts uz sejas. Otrais puslaiks sākas jautrāk, "Rīnūži", gan bez sevišķām sekmēm, cenšas atspēlēties, līdz ar to paliek tukšumi aizsardzībā, bet sākumā gan viesi neiesit, gan paši kaut ko saglābj un izredzes uz kaut kādu nejaušu golu un intrigu paliek, kā to rādīja viens ala van Bastens'88 sitiens no kreisās malas gan un garām. Viss beidzās domājams 72.minūtē (nevis protokolā minētajā drukas kļūdā - 42.min.), kad patiešām elegants soda sitiens no 16 metriem pāri sieniņai vārtu augšējā stūrī bija cienīgs visu nokārtot. Pēc šī "Rīnūžu" aizsardzība pajuka pavisam un pie zināmas veiksmes viesi varēja aizvilkt līdz divciparu skaitlim, bet tā ceturtais bija skrējiens aizsargu pavadībā pa centru un sitiens no soda laukuma līnijas kreisajā stūrī, piektajā vārtsargs ielidoja vārtos ar bumbu rokās pēc tam, kad to bija atsitis, bet tā uzspurdza gaisā un pēc tam nodevīgi krita lejā un sestie bija pēc sitiena no soda laukuma centra. Beigās rezultāts izskatījās pietiekoši loģisks, lai gan pēc spēles skatoties mājiniekiem nedaudz nežēlīgs. Oficiozi par spēli ir rakstījuši http://www.lff.lv/lv/kauss/rezultati/2012-2013/round4/match06, tomēr 200 skatītāju ir patiešām tikai un vienīgi spēcīgas fantāzijas auglis, jo biļetes neviens netirgoja un neviens arī skatītājus neskaitīja. Tiesa, skatītāji 50 bija noteikti, kas jau Latvijas apstākļiem arī nav nemaz tik maz. Ak, jā, oficiozs, protams, arī neatspoguļo, ka gan uz spēli, gan uz otro puslaiku komandas izgāja Blantera "Futbola marša" pavadībā Jūsu padevīgā kalpa izpildījumā.

... un man vismaz liekas, ka vakars tika pavadīts labi :-)

P.S.
Leksika nepārsteidza - laukumā 90% vārdi bija ar saknēm huj, bļadj un joptvai. Un lai arī trīs brīdinājumi (t.sk. tas, kurš pārvērtās par noraidījumu) bija par nepiekrišanu tiesnešu lēmumiem, tomēr neviens no tiem nebija saistīts ar šo nepārtulkojamās krieva folkloras elementu pielietošanu.