Piektdiena. Atskatoties uz nedēļu bija dabīga vēlme braukt mājās un nodoties Spēlei (es saprotu, ka cilvēkiem, kuriem "Skyrim" ir noiets etaps ,"Age of Origins" ir kaut kas antīks, bet es jau nekur nesteidzos. Pieķēros tai kāda cibiņa ietekmē, kurš pirms pāris nedēļām par šo spēli teica: "Izspēlēju Dragon Age Origins un Awakening. Zinu, ka vēlu, un nezinu, kā biju tos geimus palaidis garām, taču kaut kā tā sanāca. Kaut gan RPG nav īsti mans lauciņš, un arī šeit reizēm izmantoju treineri nedaudz uzlaboju gaming experience ;) Taču geims piesaistīja ar ūberkrutu pasauli; tā autoru fantāzija tiešām ir lieliska"), kurai gan bez pārspīlējumiem, bet pieķēries esmu. Paralēli arī vēlme kaut kur aiziet, kaut ko paklausīties, kaut ko satikt (nu pēdējais jau kā paveicas). Tā kā šādos gadījumos es pārsteidzošā kārtā izvēlos sevi neplosīt, tad talkā nāk monēta, kura lido gaisā un pēc tam krīt zemē un paliek uz grīdas ar vienu pusi uz augšu. Šoreiz tas bija ērglis - tātad piektdiena turpinās caur ēdamkrogu-uz-dzeram&klausāmkrogu. Sākums gan bija tāds nedaudz negaidīts - "Muklājā" privāts pasākums. Dodos tālāk uz "Cafe Botanica" , bet tur atslēga ir nolauzta un Anglija ir aizslēgta un pat izkārtnes vairs nav (kā pastāstīja meitene no blakus kroga, kur es piezemējos, tad īpašnieki neesot varējuši kaut ko savā starpā sadalīt - zaudējumus, peļņu, ietekmi, nav ne jausmas, bet vienalga nedaudz skumji, jo lai arī pieredze man tur bija dažāda, vieta tomēr bija interesanta).

Tā nu es piezemējos tur pat uz stūra blakus esošajā "Lidojošajā vardē". Vieta, par kuru var teikt nothing special, bet pietiekoši pieklājīga, nav pārspīlētas cenas un smalkums un desertā siera kūka pat bija ne tikai ļoti liela, bet arī ļoti laba. Ieēsts bija un varēja doties tālāk. Ap astoņiem Vecrīgā viss vēl mierīgi, pie radio mājas flauta stāsta par mazo krodziņu uz ielas stūra, tālāk pie "Narvesen" jaunieši kaut ko modernāku piedāvā un izmetis ierastu loku tieku galā. Sēžu pie bāra letes un gaidu eņģeļa atnākšanu, kad negaidīti pa durvīm ienāk pazīstams purniņš, sasodīti jauks pārsteigums, sens un mīļš cīņubiedrs no "Barons ultras" laikiem. Jaunāki nepaliekam un nu jau laiks vairāk pamērīties puncīšiem, ne ko citu un redzējušies neesam gadus piecus, bet kontakts ir, kontakts ir. Tālāk tā pamazām, pamazām, līdz uzstājas Eņģelis. Cilvēks tika nedaudz palikts zem sitiena, jo vienam spēlēt telpā ar bāru, līdz ar to arī trokšņiem visiem iespējamajiem, neesot ar tādu balsi un enerģētiku, lai visu aizslaucītu, nav viegli. Galīgi lēnos gabalos likās, ka tūlīt, tūlīt ne tikai viņš, bet arī visa pasaule apstāsies, bet bija interesantas lietas. Man patika. Tā kā, ja sanāk, tad var droši aiziet uz viņa mājas lapu un lapas labajā pusē ir sadaļa "Eņģeļa mūzika".

Atgriežoties pie krogiem - stāvot uz Antonijas un Elizabetes stūra un skatoties uz aizslēgto Angliju, es sapratu, ka man nav nekas pret jaunām vietām, man tikai nepatīk svešas vietas. Svešumu mazina informācija, bet pat vēl labāk to dara kompānija, kurai ideļā gadījumā tā vieta, vide vai cilvēki tur ir pazīstami. Labu apetīti visiem!

... un tas viss tikai tāpēc, ka pareizi nokrita monēta, jo uzkrītot ciparam man būtu klāt nākušas kādas sešas stundas pavadītas Spēlē, bet to jau es vēl paspēšu. Vismaz es tā ceru.