Krikumi 10-2
Kamēr vēl nav sācies
futbols biju izgājis mazajā pastaigā pa laukiem un upi. Pa neskarto sniegu ejot Tā skaņa nebija, bet atpakaļceļā ejot pa upi bija tieši īstā "sniegpārsliņu mugurkaula pārlaušanas skaņa" ((c) TrZ). Upe aizsalusi fundamentāli, sniegam uz tās veidojot interesantus ornamentus, bet apakšā vienalga ir pietiekoši gluds ledus. Perfekta izvēle bija tumšās brilles. Sapēdots sniegs un apstājoties klusumu pārtrauc tikai tālumā dunošs vilciens (taisnā līnijā varētu būt kādi 4-5km), kāda par kaut ko neapmierināta vārna un reizēm kāds apkārtnes suns kaut ko rupju (vai pieklājīgu) pasaka.