Krikumi 9-4
Nezinu vai tas koeljisms vai kaut kas senāks, bet līdzīgi kā Dzeržinskim ar inteliģenci, man ir ar vārdiem "kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku". Tiesa, es tad ķeros pie spalvas (vai drīzāk klaviatūras), nevis kaut kā letālāka.
Bija 80o vidus, bija ziema un sals. Dienā kādi -15, brīvdiena un došanās pie kādu pusotru kilometru tālāk dzīvojošā drauga (varbūt korektāk gan skolas biedra, jo priekš draudzības, kā to varētu saprast normāli cilvēki, mūsu attiecību modelis, bija, maigi izsakoties, specifisks). Visa diena ārā, viss notiek un pārnākušam mājās pēdas bija teju neatgriezeniski pieņēmušas apavu formu. Protams, pēc kāda laika un karstas sinepju bļodas, izrādījās, ka es ne tikai nebūšu nogalināts, bet arī nebūs samazinājies kāju pirkstu un pēdu skaits. Vienīgi es nekādi nevaru piekrist tam, ka šī pieredze mani padarīja stiprāku, jo lai arī pats visai labi sadzīvoju ar temperatūrām, kas citiem izraisa diskomfortu, tomēr pēdas man dzied citu dziesmu un vakar mājupceļā viņām bija patiess iemesls solo koncertam. Aktīvi kustināju kāju pirkstus un skandēju mantru: "Tikai nepilna stunda, tikai nepilna stunda". Mani atkal nenogalināja, bet stiprāks es arī nepaliku.