Jaungada dzejolis
zīmēsim debesīs ugunis
sejās mums liesmas dejos
spožas krāsas saulei
palīdzēs tālos ceļos
izdomātu vai īstu
sniega piku velsim
jaungada atnākšanai palīgu
sniega vīru celsim

Diez vai manos kopotajos rakstos ielavīsies šis, bet vismaz bija ko pie eglītes (vai dotajā gadījumā kamīna) skaitīt.

Jauki, ka ir labi cilvēki, kuri gatavi ziedot daļu savas telpas, lai visādi dunduki un citi zvēri (btw, bija pat veselas divas Pepijas un es patiešām nebiju neko lietojis!) varētu skatīties kaimiņu nodrošinātos salūtus (4gb. bija varen vareni), liet laimes (man pēc cūkas izkausēšanas izliet sanāca tāpat cūku, vienīgi nu jau vairāk uz mežacūkas pusi vilka) un visādi citādi izpildīties.

Pie īpaši atzīmējamiem faktiem jāpiemin to, ka robežsardzes sunim ir ausis kā zaķim un arī lec viņš kā zaķis, bet man vajag nodarboties ar to, kas man padodas, resp., vai nu atcerēties vai sarēķināt, nevis mēģināt skaitīt uz pirkstiem, jo tas mēdz beigties visai negaidīti.