Valoda, valodiņa
Pie vakardienas cepiena tikai piebildīšu, ka jautājumā par krievu valodu kā otru valsts valodu miljons dolāru jautājums ir vai pastāv vēlme, ka latviešu valoda kā dzīva valoda pastāv pēc iespējas ilgāk. Ja tas ir pilnīgi vienaldzīgi, tad, protams, vienīgais objektīvais arguments "pret" ir finansiālais, bet pēc būtības tas jau nav arguments. Galvenais ir tas, ka otras valodas jautājumā nedrīkst aizmirst par nelielo un miermīlīgo kaimiņu kaut kur uz austrumiem no Zilupes un viņa vēlmi ļoti draudzīgi apkampties, ko vienīgi piebremzē dažādas iekšējas nebūšanas un dabas resursu cenu izmaiņas lejas virzienā pasaules tirgos.

Tāpat Beļģiju kā piemēru minēt ir bezjēdzīgi, jo flāmiem aiz muguras ir Nīderlande, bet valoņiem Francija (un mazajam stūrītim austrumos Vācija).

Kartē var arī redzēt, ka divvalodība ir tikai ap Briseli un tad pēc analoģijas Rīga būtu divvalodīga, bet Latgale krievvalodīga - ziniet, man tad, lūdzu, citu globusu.