Laiku pa laikam pārliecinos, ka ir lietas, kas patīk (lasīt, reizēm blūzs, reizēm daži maldi un reizēm arī nedaudz rakstīt) un ir lietas, kas nepatīk (cilvēki) un katrai lietai kaut kas piestāv.

Cilvēkiem piestāv sajūta, ka es pastāvu tikai atspoguļojoties viņos un pārējā laikā esmu tikai gaisā pamesta smilšu sauja un doma par to, ka apkārt visi ir pieauguši, bet tikai es esmu palicis 1999. gadā.

Lasīt piestāv kaut ko no 19.gs. vidus, karsta apelsīnu sula ar kanēli un grenadīnu un laiks, kurš kaut kur pazūd.

Blūzam piestāv piektdienas ar sausām un aukstām ielām, karstu upeņu sulu ar krustnagliņām, mēģinājumiem salauzt bāra leti (to bāra krēslu tāpat gan jau sen bija laiks izmest) un aizverot acis vairāk neviena nav.

Maldiem piestāv elpot, atvērt acis, aizvērt logu un ieraudzīt sevi spogulī.

Rakstīšanai piestāv ļoti maza un ļoti melna kafija, ceļš un brīžiem pīkstošs UPS-is.

Bet man pašam īsti piestāv vienīgi ziņkārība ieraudzīt to, kas būs rīt.