Karalis ir miris (!/?)

Visam ir savs laiks, viss plūst un viss mainās (cerams, ka literāri smalkā Ciba man nesitīs pa pirkstiem par šīm banalitātēm), arī dažādu spēļu pasaulē. Šobrīd ir pienācis laiks par kaut ko izšķirties (t.sk. variants arī būtu neko nemainīt) intelektuālo spēļu karalim šaham (tas, ka miljards ķīniešiem varētu būt cits viedoklis atstāsim paslēptu iekavās).

Trijos vārdos par to kur esam -

Pēc tam, kad viduslaikos noteikumi nostabilizējās apmēram tādi kā mūsdienās, sākumā bija ļoti pamesti Mežonīgie Rietumi - nekāda regulējuma/organizācijas un tikai ik pa laikam parādās kāda zvaigzne (El Greko, Filidors, Laburdonnē), tika spēlēti bezgalīgi (daudzdaudzdesmit) partiju mači bez laika kontroles un noteikti nozīme bija ne tikai vai/cik labi spēlēji, bet arī cik ilgi biji spējīgs nosēdēt (10+h partija bija normāla parādība). Tikai 19.gs. beigās (līdzīgi kā citos sportos, piemēram, futbolā, kur pirmo reizi FA kauss tika pasniegts 1872. gadā vai labākā futbola līgas komanda tika noskaidrota 1889. gadā) drusku plašākā (pasaules, ne nācijas) līmenī ar Steinica pūlēm (un nosaukuma pielikšanu) tika noskaidrots pasaulē labākais šahists un no šī brīža var sākt runāt par zināmu struktūru (lai arī līdz WWII beigām struktūru noteica karalis - Šaha Karalis). Pēc tam līdz ar Aļehina nāvi un PSRS iesaistīšanos tika uzradīta normāla birokrātiskā mašīna, kur viss notika pēc sistēmas labākajiem paraugiem ar maziem izņēmumiem kā Fišers vai Kasparovs. Pēdējais arī bija šīs sistēmas kapracis, kurš būdams neapšaubāmi spēcīgākais un spožākais tā laika (un ar pretenzijām uz visu laiku) šahists izstājas no tās 90-o sākumā. sekoja divas paralēlās sistēmas ar mainīgām sekmēm un pietiekošu haosu - Kasparova zarā viens no cietējiem izrādījās arī rīdzinieks Aleksejs Širovs, kuru uzmeta pēc labākajiem 19.&20.gs. mijas šaha pasaules paraugiem. Labākā izspēles kārtība ir mainījusies vairāk nekā es spēju atcerēties (un vairāk nekā man pietiek vēlmes pa vikipēdijām sameklēt), bet tas vēl būtu viss nieki, ja vien intelektuāļo izklaižu lauciņā neparādītos steriem jaunu spēlētāju - no datorspēlēm līdz visādiem pokeriem (un bezgalīgais valsts atbalsts arī aizgājis nebūtībā līdz ar sociālismu - piedod, Fidel) un visi skatās kā nogrābt lielāko auditorijas daļu, lasi mēdiju uzmanību, lasi $$$.

Tāpēc progresīvā šaha pasaule domā ko darīt lietas labā un kā viena no galvenajām problēmām ir izvirzīti neižšķirti (resp., kā gan tas var būt, ka pēc dueļa abi paliek dzīvi?!) un beidzot es ieraudzīju saprātīgu risinājumu - http://www.crestbook.com/node/1558. Resp., ja partija beidzas neižšķirti, tad seko blics un tur nu uzvarētājs atrodas (pie reizes tiek iznīdētas arī man tik pierastās un mīļās punkta pusītes). Es pats gan jūtos tādā līmenī, ka man svarīgāk būtu profesionāli komentāri, bet pieļauju, ka cilvēkam, kuram jāizšķiras vai skatīties pokera vai šaha pārraidi interesantāk liksies tā, kur rokas iet pa gaisu un meitenes un komentētāji fonā sajūsmā spiedz un plēš matus.

Jautājums tikai vai dzīve nav sliktāka par nāvi?