"Literatūras ziņas" http://klab.lv/users/mazeltov/1787437.html liek man domāt par bezgalīgu paaudžu plaisu - nieka 9 gadi starpā, bet uztvert Gunara Janovska "Sõla" kā (ekonomiskā) (e)migranta žēlošanos, nespējot ieraudzīt karu, trimdu un nepiederības izjūtu, nesaprotu.

"es šeit neesmu dzīvojis. es šeit esmu tikai bijis." (šis aptuvenais citāts gan ir no triloģijas otrās grāmatas "Pār Trentu kāpj migla")

autors brīžiem ir diezgan specifisks, tomēr, ja padsmitgadnieki lasītu, tad G.Janovskim būtu jābūt starp tādiem padsmitnieka gados apēdamajiem autoriem kā Londons un Remarks.


Literatūras ziņas.
Prāts pieteicis boikotu diētai, tāpēc es tagad lasu grāmatas. Nolēmu ķerties pie savām pirms dažiem gadiem veiktajām investīcijām 'Dienas' grāmatu projektā un izvēlējos latviešu rakstnieka darbu "Sõla" (sala UK), kas ir par latviešu džeku Artūru, kas aizbēdzis no USSR un ir saskāries ar UK kapitālismu (strādā pie viena angļa un kopj viņa vistas, vadā ar laivu viesnīcas viesus, ar laukus, principā - visu, ko vajag un ir sašutis, ka Lieldienu sestdienā ir jāstrādā un piektdienā ar') un ik pa laikam (pie katras otrās lappuses) man gribas lekt kājās un citēt, jo šis darbs, kas pirmo reizi publicēts 1963. gadā gandrīz simtprocentīgi ataino visu to pašu, kas notiek šodien tikai "krieva" vietā var likt to, kas nu kuram tuvāk - LV valdību, attīstītās valstis, vienalga ko, kas licis emigrēt. Un jau tad, jau TAD bija tā, kā stāsta galvenais varonis, ka ziņas, ko dzirdot par dzimteni ir maz un viss ir par to, ka viss ir slikti. Nu re, tagad dzirdēt un lasīt var daudz, bet viss joprojām ir totāli slikti. Vispār, tas varonis arī ir tāds sērīgs nūģis, kuram nauda kabatā neturas, bet, redz, citi svešumā dzīvojošie, tie jau gan, mājas un mašīnas sapirkuši.