vīkends
lai arī subj. sākās ne visai, lai neteiktu skarbāk, tomēr, par spīti atsevišķiem starpgadījumiem, tas izvērtās par sasodīti jauku pasācienu, ieskaitot mellenes, dziedāšanu pie ugusnkura, peldēšanos jūrā un gaileņu mērci.

no daudzām svarīgām un nesvarīgām domām, kas lidoja visapkārt, priekš manis trīs svarīgākās atziņas bija:

1) vīrietis nav resns tad, kad viņam saka, ka jāievelk vēders, bet gan tad, kad viņam to saka tad, kad vēders jau ir ievilkts,
2) uz kāda cita slabo es jau sen nepavelkos, bet uz paša sev teikto pavelkos no pusapgrieziena, galu galā tas taču nebūtu pieklājīgi peldot pamest jaunieti pusceļā (vai ātrāk) tikai tāpēc, ka peldēšana nav mana stihija, bet viņai 1km ir tikai tāda iesildīšanās (par laimi upes platums un attālums līdz jūrai nepieļāva pārāk ekstrēmus attālumus),
3) uz vienu no maniem daudzajiem pārmetumiem kulmaņa režīmam - nepietiekamo informētību par to, kas īsti notika austrumos no Zilupes, saņēmu iebildi (un padomājot atzinu par pareizu esam), ka nekas jau nav mainījies un arī šobrīd lielajos mēdijos ziņas ir pārāk latvijcentriskas un neskaitot atsevišķus čēpē nedod pietiekoši pilnīgu infirmāciju par to, kas tur (un arī citos pasaules varas centros) īsti notiek. tas, ka ir internets nav slikti, bet to, kas internetu izmanto šāda veida informācijas ieguvei un apkopošanai, tomēr ir relatīvi ļoti, ļoti maz.