"un sirdīgi veros, cik vakars ir zils.
Te neapkalpo. Te tāda pils."

šādi vakari ir par iemeslu tam, ka man patīk būt pastāvīgajam klientam - iespēja piesēst pie saimnieka galdiņa, ja citi aizņemti, skatīties kā atnāk vakars ar kaut ko garšīgu, rimtas sarunas un fonā izklaidējošais pasākums, kur četras kundzes augstos toņos skaidroja attiecības (šķiet, ka trīs no viņām, kaut arī neredzēju, tomēr esmu noidentificējis, paldies Googlei, un pie zināmas intereses varētu šo to ierakstīt mazajā melnajā blociņā) saistībā ar Rīgas biržas ēkas atklāšanas pasākuma vienu problēmu.

un jūlijs pamazām iet uz labo pusi, bet nu ļo-o-o-ti lēnām.