Pērkons nodārdēja, labi nodārdēja

lietus nebija un pasākums bija izdevies. nezinu, cik daudz kopā bija skatītāju un gan jau bija kāds, ko nepamanīju, bet no tiem, ko pamanīju atpazinu četrus - kolēģe, cilvēks no autoservisa, kur maiņu eļļu, TrZ kolēģis (vecākais) un viens basketbola treneris. kopumā likās, ka ir izteikti daudz divas grupas - virs 50 un zem 25, daudz arī ar sīčiem.

iesildīja (sākot no ~20iem) jaunieši no "Catus catus" un man kā iesildošie likās pietiekoši ok, fanu klubā mani ierakstīt stipri pa agru, bet pie gadījuma paklausīties var.

un tad ~21os (ļoti apmēram, jo telefons mētājas autiņa bagāžniekā un cik ir īstenībā laiks nebija ne jausmas) sāka dārdēt "Pērkons". līdzko viņi sāka parādīties uz skatuves, pie skatuves atrados arī es, jo savādāk šim pasākumam nebūtu jēgas. galu galā neviens nepaliekam jaunāki (un Dūrīšu Jura gadījumā arī skaidrāki), bet attieksmi un enerģiju esot tālu projām tribīnēs nesataustīt. uzstāšanās bija no divām daļām. pirmajā bija tās pašas dziesma, kas pirmajā koncertā pirms 30 gadiem. jumts aizbrauca tālu, tālu un bija tikai mūzika, Pērkons un es. protams, manā gadījumā tas ir mēģinājums noķert aiz astes to, kas nenotika tad, kad tam normālos apstākļos būtu jānotiek, respektīvi, 15 vai 20 gados, bet vienalga - izlekšana no sevis un 100% tīrs vājprāts. pēc tam bija pārtraukums uz minūtēm divdesmit. brīdinu - nekad, nekad (atkārtoju - nekad, nekad) šādos pasākumos netaisiet pārtraukumu, jo tajās divdesmit minūtēs ne citi palika jaunāki, ne citi skaidrāki, bet kaut kas pazaudējās - tas būtu līdzīgi kā seksā, kad tūlīt, tūlīt viss būs un tad uzgāzt aukstu ūdens spaini, aiziet uzpīpēt un/vai iedzert tēju un pēc divdesmit minūtēm turpināt, tādā gadījumā gribētos teikt, ka labi, ka vispār kaut kas pēc tam sanāk. tik slikti nebija, bet kaut kas bija pazaudējies. ar piedevām arī kā bija tā bija un drusku pēc pusnakts vadību pārņemā Dvarijons (vai kā nu tur viņu sauca) un zaļumballe varēja turpināties - pasākums bija beidzies. ak, jā - Jurim Sējānam tāpat kā man bija "Rolling Stones" t-krekls, vienīgi viņam bija no pēdējās tūres. un bija arī pirotehniskie blīkšķi ik pa laikam un slavenais zilais spainītis arī ielidoja publikā pie sakramentālā jautājuma: "Kas noticis?" uzdošanas.

otra skaistā lieta šajā nedēļas nogalē bija LTV1 šodien atkārtojumā redzētais raidījums par Imantu Kalniņu. skaties un klausies un, jā, ir, un tirpas skrien pa kauliem un acu kaktiņi sāk nodevīgi uzvesties.

"Menuetam" un "Pērkonam", divām savā starpā tik saistītām grupām, ir bez dalībniekiem vēl viena kopīga lieta - abām grupām ir pa pāris albumiem, bet tas netraucē saglabāt savu leģendu statusu, kaut gan, kas zina, varbūt tieši tik šaurais repertuārs ir visam pamatā, jo ejot uz viņu koncertu es zinu, ka dzirdēšu to ko gribu dzirdēt, nevis kaut ko jaunu, kur mēģina skriet līdzi laikam, bet laiks ir jau attālumā, ko šajā dzīvē vairs neaizniegt.