Hmm.. Pat nezinu ko teikt. Kaut kad pusaudža gados mēģināju sākt lasīt. Pie tam nevis vienu, bet vairākus viņa darbus. Nepavilka. Neviens. Nu i tagad esmu palikusi jamo nelasījusi.
Tak pieļauju, ka viss atkarīgs no apstākļiem. Piemēram, tāpat kā ar Remarku, nespēju tikt galā ar Heses "stikla pērlīšu spēli". Vienreiz vairākkārt mēģināju uzsākt. Pēc kāda laiciņa mēģināju atkal. Nu i tā vairākus gadus. Mājās stāvēja i nelasīju. Nepadevās ne pa kam.
Tak vienā maija svētdienā tā bija vienīgā grāmata mājās, kuru nebiju lasījusi. Bija tieši garās valsts brīvdienās, taču tā gribējās lasīt, ka bez maz vai nost jāmirī. Nu, neko. Uzvārīju kapižiņu ar domu, ka vienkārši jāburto. Lai tur vai kas. Rezultāts bija tāds, ka ar baudu izrāvu vienas dienas laikā. Un pēc tam ilgi nevarēju attapties, cik sasodīti laba jamā bija. Nu, tā.
Pieļauju, ka ar Remarku arī vēl nekas nav zaudēts. Gan atradīsies piemērots brīdis. Kaut kā tā.