Civilization 5

Pamēģināju kā Kings (Hard).

Pirmajā reizē uz Pangaea-s ātri vien pie maniem pīķmeņiem atbrauca riflemeņi un metu mieru. Nākošajā reizē bija nepieciešamas kaudzīte palielu veiksmju (arī sākumā divas reizes atgrieties pie agrākiem seiviem), bet galu galā viss sakrita -

1) pietiekoši tuvu pretinieks, bet pārāk ātri nepaliek pārāk stiprs, tā nu noliku pilsētu-lamatas tuvumā, pieteicu karu un pamazām samalu visu viņa armiju visu laiku atsakoties no pamiera, kā rezultātā vienā brīdī bija gatavs par pamieru iedot nevāju kontribūciju, kur ietilpa arī divas pilsētas, tālāk nodedzināju, bet tuvāko paturēju,
2) pietiekoši tuvu vēl viens pretinieks, ar kuru izrīkojos līdzīgi, tikai sāku ar to, ka ieņēmu man tuvāko pilsētu un tālāk sk. punktu nr.1.

Loģiski, ka līdzko pamiers beidzās, tā es savu armiju sadalīju divās daļās un abus nolasīju. Pa to laiku tika parādīts armiju salīdzinājums un man tas nemaz nepatika, jo lai arī man bija priekš manis netipiski liela armija, bet vienam konkurentam bija 10 reizes lielāka. Pēc tam nobalansēju budžetu un laimi un nolasīju vēl divas atlikušās tuvās civilizācijas un uz kartes praktiski palikām divatā (vienu kaut kur kartes dziļumos pazudušo varēja neskaitīt).

3) un pēdējā lielā veiksme bija, ka montrs kaut pietiekoši lielas armijas čupiņas pievilka tuvumā, bet man virsū nebruka. Varbūt palīdzēja arī tas, ka pēc punktiem šamais bija nedaudz priekšā. Nu un man nekas cits neatlika kā turēt īkšķus, lai turpina mani ignorēt un ātri attīstīt politikas (piecas pilnībā apgūtas politikas ļauj īstenot "Utopijas projektu" un panākt kultūras uzvaru). Nākot tuvāk maksimāli nocietināju galvaspilsētu, krājumos bija viena kodolraķete - gadījumā, ja paliela armija tuvojas, tad lai ir ko uz galvas tiem uzmest un tā arī beidzās, ka uzbrukt tā arī neuzbruka un es uzcēlu "Utopijas projektu ".

Otrajā reizē izvēlējos arhipelāgu un godīgi uzliku uz salas divas pilsētas un savā nodabā tur attīstījos, diez gan vēlu uzliku uz ne pārāk tālu esōsas mazas salas trešo pilsētu un dzīvoju savā nodabā un nevienu netraucēju, ar visiem draudzējos un tā. Līdz 20.gs. beigās viens tuvumā pārāk izpletās un man nelas cits neatlika kā ātri saformēt nelielu, bet stipru armiju, t.sk. flote un pieteikt karu un izmantojot NPC karošanas tizlumu lielu daļu apkāvu, bet uz pretinieka salas tik viegli negāja, bet pamazām visu iekaroja visas pilsētas nodedzinot un pilsētvalstis un cita iepriekš ieņemto galvaspilsētu atbrīvojot, kā rezultātā pēc ANO uzcelšanas man bija 6 balsis (2 manas, viena atbrīvotā Ķīna, 3 pilsētvalstis) no 10, tad nolikvidēju armiju, ātri sakrāju naudu un pirms nākošās balsošānas piepirku trūkstošās pilsētvalstis - voila!

Bet tā šobrīd izskatās, ka vai nu jāsaņemas spēlei tīklā, jāpaņem kaut kas cits vai nu jāatgriežas IRL-ā. Kaut kā jocīgi sanāk, ka par spīti tam, ka stipri atšķirīgās civilizācijas un dažādās iespējamās politikas it kā veicinātu ilgspēlēšanu, bet kaut kas tomēr trūkst, lai ilgāk uzsēstos (ok, tas apjoms pēdējā mēneša laikā, kuru tur pavadīju normāliem cilvēkiem iespējams pietiktu gadam, līdz ar to viss no spēles viedokļa varbūt nemaz ar nav tik slikti, jo es mēdzu būt visai ekstrēms gadījums).