Futbols
Visa brauciena iemesls. Biju kopumā uz četrām spēlēm piecās dienās (sākotnēji gan Aberystwyth-Llanelli vietā bija plānota Huddersfield-Leeds, bet tā tika pārcelta), ja būtu ļoti iesprindzis (liekas 500 jūdzes + Stipri agrāka celšanās), tad būtu varējis arī piekto apmeklēt Livingstonā Gretna-Celtic http://www.scotprem.premiumtv.co.uk/page/MatchStatsDetail/0,,10002~36936,00.html, nedaudz dalītas jūtas un drusku tā kā žēl, ka neiespringu, bet gan jau kādreiz maijā, galu galā viss uz labu. Galvenais pārāk neapresnēt, jo visi stadioni izceļas ar ļoti šaurām sēdvietām, galu galā katra liekā vieta nozīmē papildus naudiņa un sezona kopā nemaz ar ne tik maza, it īpaši tas attiecas uz vecākiem un savulaik lielākiem klubiem - tā loģiski, ka visšaurākās sēdvietas bija Nottingham Forest City Ground. Skatītāji līdzīgi kā Latvijā - aiz vārtiem fanu tribīne dzied un citādi izpildās, pārējie kā nu sanāk. Atsevišķs stāsts, protams, ir viesu fani, jo neba tāpat tikai ir veikuši lielāku vai mazāku ceļu, lai tad ņemtu un klusētu.


Stockport County FC - Macclesfield Town FC (21.03.), Football League Two, resp. 4. līga, http://www.football.co.uk/match_reports/stockport_county_macclesfield_town_1062623.shtml

Stocport dibināts 1883. gadā, nikneimi The Hatters (cepurnieki) vai County, stadions kopš 1902. gada Edgeley Park ~11,000 vietas, vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~5,175, šajā spēlē 7824, biļete maksā 18GBP, kluba šalle 7GBP, programmiņa (68 A5 lappuses) 2.50GBP, spēles dienā cilvēki jau stipri laicīgi, agrā pēcpusdienā, sāk pamazām apkārt burzīties, nopirkt biļetes, ieiet kluba veikalā un tā. Šosezon Stockport iet tīri labi, stabila 5.-6. vieta, resp. iekļūšana pleiofos un cerības tikt līgu augstāk. Macclesfield balansē uz izkrišanu no Football league uz Conference. Spēle, lai arī notiek brīvdienā un arī nākošā diena ir brīvdiena, tomēr 19.45 vakarā, drusku virs nulles un vējš, bet cilvēki sanāk, t.sk. nepilns tūkstotis no Macclesfield. Jāpiezīmē, ka Stockport ir viens no pieciem Football League klubiem, kurš pieder nevis abramovičiem, bet gan pašiem līdzjūtējiem - "The Stockport County Supporters' Trust" (ar tikai nedaudz vairāk kā 700 biedriem), kuri parāda, ka arī tā var panākt to, ka iespējams gan sabalansēt budžetu, gan sasniegt sportiskus rezultātus, jo tad kad 2005. gadā līdzjūtēji pārņēma klubu, tas katru gadu pabeidza ar ~1mlj.GBP zaudējumiem un atradās uz izkrišanas robežas no Football League.
Laukumā labi varēja redzēt, kura komanda ir tabulas augšdaļā, bet kura cīnās, lai neizkristu un drīz vien notika loģiskais 10. minūtē pēc stūra sitiena Jason Taylor atklāj rezultātu, publika sajūsmā teju lauž krēslus. Pirmajā puslaikā darbība pārsvarā notiek pie tribīnes, kur arī es sēžu (Stockport vairāk uzbrūk pa kreiso malu) un interesanti skatīties kā autu gadījumā viens viesu viltnieks centās metrus 10 tālāk uz priekšu kā bumba izgāja un neapmierinātajās skatītāju rindās skanēja daudzbalsīgi "You cheeter" un, jāsaka, ka šie saucieni viltniekā sirdsapziņu pamodināja un parasti atkāpās vismaz kāda gabalu atpakaļ. Momentu pārāk daudz nebija, bet gumiju nevies nestiepa, abas centās žipiņi žipiņi uz priekšu, tikai, ja Stockport aizsargi pietiekoši veiksmīgi tika galā, tad Macclesfield vārtu tuvumā gandrīz vienmēr kopā ar bumba parādījās arī izjūta, ka tūlīt būs un arī vārtsargs neradīja nekādu drošības izjūtu. Nu un otrā puslaika sākumā arī tūlīt bija, 46. minūtē otros vārtus spēlē guva Jason Taylor. Mājinieki sajūsmā, viesiem nolaižas viss, kas var nolaisties, tai skaitā pamazām izbeidzas dziedāšana un notiek samierināšanās, ka šoreiz būs tukšā. Vienīgais mīnuss man bija tas, ka nosalu pēc suņa, bet nu varonīgi izturēju līdz beigām, bet pārējais viss ko tik var vēlēties - klātbūtnes efekts, laukums un spēlētāji rokas stiepiena attālumā, tas ir mans.
Vērts ir atcerēties Stockport 21. numuru Tommy Rowe, left winger, var gadīties šamo vārdu vēl dzirdēt/redzēt.

Stoke City FC - Blackpool (22.03.), Championship, resp. 2. līga, http://www.football.co.uk/match_reports/stoke_city_blackpool_1049042.shtml

Stoke City dibināts 1863. gadā, nikneims The Potters (podnieki), stadions kopš 1997. gada Britannia Stadium ~28000 vietas (līdz tam 119 gadus tika spēlēts Victoria Ground, kur lielākais skatītāju apmeklējums bija 1937. gadā pret Arsenal 51130), vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~16,340, šajā spēlē 20,019, biļete maksāja 21GBP, kluba krekls 17GBP, programmiņa (76 A5 lappuses) 3GBP, spēle 15:00, bet jau pirms 11iem palieli cilvēku pūļi pie biļešu kasēm, kluba veikalā, tusiņš, burziņš un gaidas, ka tūlīt būs. Galu galā Stoke City atrodas 1. vietā un pretendē uz iekļūšanu Premiership, līdz ar to katra uzvara zelta (t.sk. šī vārda tiešajā nozīmē) vērtē. Blackpool, atšķirībā no iepriekšējās sezonas, tik labi neiet un par spīti rezultatīvā aizsarga Kaspara Gorkša sniegumam nav pārāk tālu no bīstamās zonas. Stoke City fani slaveni ar savu dziedāšanu un plašo repertuāru, līdz ar to arī biļeti ņēmu fanu tribīnē.
Spēle gan kavējās ~1/2h (tiesnesis pavēlu devās un iekļuva sastrēgumā), bet vieta man bija laba - saule virsū spīdēja un sildīja, tā varēju veltīt laiku programmiņas (76 A5 lappuses) lasīšanai. Fanu reputācija labāka nekā izklausījās (kaut gan varbūt šī vienkārši nebija viņu diena), bet bija gan "Delilah", gan citas vairāk vai mazāk populāras futbola dziesmas. Spēle bija līdzīga, 1.puslaika sākumā divreiz paveicās Blackpool - 1) vārtsargs ārpus soda laukuma sita bumba autā, bet trāpīja uzbrucējam un tā pēc rikošeta gandrīz ielidoja vārtos, 2) pēc stūra 37. minūtē Ben Burgess sitiens pa vārtiem, aizsargs mēģina bloķēt, rikošets un Carlo Nash nav glābējs (par spīti difirambiem programmiņā šamais vispār neko glābēja cienīgu nerādīja, bēdīgi saliniekiem ar vārtu sargiem, bēdīgi) - mājinieki nokļūst iedzinēju lomā, toties jau pieliktajā laikā paveicās Stoke City - atkal stūris, atkal cīņa par bumbu, Carlo Nash izpildās neveiksmīgi, Ian Evatt sitiens no pāris metru attāluma pa praktiski tukšiem vārtiem, bet garām. Toties otrā puslaika sākumā 47. minūtē atkal stūris pie tiem pašiem vārtiem un Leon Cort izlīdzina rezultātu, tribīnes sajūsmā, sāk dziedāt un dzīt savējos uz priekšu, bet kaut kā neveicas. Garie Blackpool aizsargi nolasa augstās bumbas, Paul Rachubka atkal pierāda, ka amīšiem ar vārtsargiem labāk ir ne tikai hokejā, bet arī futbolā, Gorkšs gaisā pāris reizes nospēlē labi, bet lejā tā neveicas, ļauj apspēlēt sevi pāris reizes, pazaudē bumbu, bet nekas bīstams nerodas. Pēdējās minūtēs Stoke City izmisīgi mēģina izraut uzvaru, stūris, sitiens ar galvu, bet aizsargs iznes to no tukšiem vārtiem. Blackpool fani līksmo par izcīnīto punktu, bet Stoke City gatavi plēst matus, it sevišķi, ja šie divi punkti sezonas beigās pietrūks.


Nottingham Forest - Brighton & Howe Albion (24.03.), Football league One, resp. 3. līga, http://www.football.co.uk/match_reports/nottingham_forest_brighton_1049096.shtml

Forest dibināts 1865. gadā, nikneimi Forest, The Reds, The Tricky Trees, The Garibaldis, stadions kopš 1898. gada City Ground, 30,602 vietas, vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~18,310, šajā spēlē 18,165, biļete iepriekšpārdošanā 20GBP, spēles dienā 22GBP, programmiņa (68 A5 lappuses) 3GBP, spēle 15:00, stundas divas pirms spēles ap stadionu klīst pūļi sarkanā, visi krodziņi, fish&chips aizņemti, visi cer, ka nu būs, šobrīd 4. vieta un labas izredzes iekļūt pleiofos, bet arī Brighton esot 9. vietā nekur tālu nav atpalikuši.
Publika ne visai aktīva, bet var arī saprast, jo liela daļa vēl atceras, ka Forest bija labākais klubs Eiropā, bet šeit 3. līga, tomēr brīžiem saņēmās un tad labā akustika un "Go Reds" bija iespaidīgi, piedevām vienas tribīnes, ~5,000 līdzjutēju varējumā, ja pilns stadions un 30,000, tad tiešām gribot negribot futbolistus dzītu uz priekšu kā septiņdesmito gadu beigās, kad Brian Clough vadībā 1978. gadā (pirmajā sezonā pēc atgriešanās pirmajā līgā) uzvarēja čempionātā un 1979.&80. ieguva čempionvienību kausu. Pirmajā puslaikā pārliecinoši labāki viesi - ja starpība momentos nav tik liela, 4:3, tad Forest momentos glāba vārtsargs - beidzot viens labs, holandietis gan, Michel Kuipers, tad Brighton vienkārši netrāpīja. Toties otrajā puslaikā Forest pielika un/vai Brighton nosprieda, ka arī viens punkts ir labi, un visu puslaiku spieda, stabs, pārliknis, pāris reizes vārtsargs, pāris reizes garām, bet uz tablo nekas tā arī neizmainījās, pat pēdējā pieliktajā minūtē, kad Brighton varēja mēģināt kaut ko izveidot, šamie tomēr labāk izvēlējās doties stūra karodziņa virzienā nosist laiku un savu panāca.
Vērts ir atcerēties Brighton 7. numuru Dean Cox, mazs & veikls, reizēm pārāk aizraujas, bet pirmajā puslaikā Forest galīgi izraustīja. Otrajā puslaikā gan šamo noēda un tikai tiesneša liberālisms un trenera savlaicīgā rīcība paglāba no brīdinājuma vai pat noraidījuma.

Aberystwyth Town FC - Llanelli (25.03.), Welsh Premier League

Aberystwyth dibināts 1884. gadā, nikneimi Black and greens, Seasiders, stadions Park Avenue, 5,500 vietas (klātienē gan skatoties man grūti iedomāties kā tur var tik ietilpt, bet nu lai jau būtu), vidējais apmeklējums sezonā mājas spēlēs ~300, šajā spēlē 348, biļete 6GBP (biļetes gan kā tādas nav kā sugas), šalle 6GBP, programmiņa (56 drusku mazākas kā A5 lappuses) 1GBP, spēle 19:30, īsi pirms sākuma kāds bariņš sanācis, kafija, lai sasildītos, alus un fish&chips. Mājinieki 8. vietā, kamēr viesi pārliecinoši pirmajā. Atšķirībā no Anglijas, kur arī 4. līgā ir Līmenis, šeit bija stirpi vājāk, un abas komandas atšķīra vienīgi viesu labākā fiziskā sagatvotība, kā rezultātā katrs centrējums bija bīstams, pārtvertas/atņemtas bumbas un tā, bet īsti momentu nebija. Pirmie gan iesita Aberystwyth, kad 18. minūtē izdevās labs centrējums un Tiago Da Silva ar galvu atklāja rezultātu. Pēc tam gan pa reizei katrā puslaikā 2 reizes labāk noorientējās Llanelli (40. minūtē Mark Prichard un 70. minūtē Antonio Corbsierio ) un pelnīta uzvara Premier League līderiem. Interesantākais gan bija ārpus laukuma. Tā kā biļetes kā tādas nebija, tad stadionā katrs varēja atrasties, kur vēlas, tāpat amizanti bija, ka abu komandu fani atradās vienā tribīnē pāris metru attālumā. Un mums dziesmu svētki, bet Tur futbols/regbijs. Bija arī tradicionālie meldiņi un tā, interesanti saukļi, kuros gan labāk varēja izpausties Llanelli ar "We're top of the league" vai "You WERE one nil up", bet vienu gan Aberystwyth fani (~30 pārsvarā 14-16 gadīgi jaunieši) tā daudzbalsīgi a capella nodziedāja, ka tīri vai žēl palika, ka neierakstīju, visu cieņu.

upd.
Visas trīs Anglijas komandas-mājinieki sezonas beigās pakāpās līgu augstāk, piedevām Stoke un Forest automātiski, vajadzētu ierosināt, lai šamie mani kā laimes lāci aicina :-)