Vietas
Stockport (21.03.) - Stockport Metropolitan Borough ~280,000 iedzīvotāji, 10 km uz DA no Mančesteras, savulaik izcēlusies ar cepuru ražošanu. Diezgan daudz māju ar uzrakstiem "Sale" - kreditēšanas burbulis sprādzis arī tur, pie tam vēl sāpīgāk nekā pie mums, jo lai situāciju neaizietu galīgā pakaļā iejaucās valsts, pabalstot tādu milzi uz māla kājām kā "Northern Rock". Ļoti viegli doti kredīti par summu lielāku kā īpašumam, bet naidīgi kredītnosacījumi (procentu likmes, to maiņa, pārkreditēšanās). Pilsēta tukša - Lieldienu piektdiena galu galā, viss kluss un mierīgs līdz pat vakaram, kad kādi 7,000 devās stadiona virzienā. Kopā riņķveida maršruts pusotras stundas garumā un divas stundas stadionā.

Stoke-upon-Trent (22.03.) - ~240,000 iedzīvotāji, vairāku apdzīvotu vietu konglomerāts, pilsēta kopš 1925. gada, izvietota uz pakalniem, caur pilsētu tek Trenta (kā jau to pēc nosaukuma spriežot varēja iedomāties). Tā kā jaunais stadions ir nomalē, tad, lai nosistu laiku, paeju drusku civilizācijas virzienā, eju un man patīk, eju un jūtos labi.

Cheadle (22.03.) - pilsētele ar 12,000 iedzīvotājiem 20 km uz DA no Stoukas. Izmetu vakarā mazu loku, smuki, man patīk.

Nottingham (23/24.03.) – 286,000 iedzīvotāji, ar konglomerātu 666,000. Tā kā tur pavadīju vairāk laika un nejutu nemazāko vēlmi braukāt pa pilsētu, tad izmantoju sabiedriskā transporta pakalpojumus. Kangaroo ticket pa 3GBP un var braukāt cik grib līdz 24iem, tā viens brauciens autobusā 1.40+GBP (atkarībā no operatora) un otrajā dienā nobraukājot reizes septiņas paliku labā plusā. Galvenajā laukumā panorāmas rats ar ļoti oriģinālu nosaukumu "Nottingham Eye". Nenožēloju 5GBP un pabraukājos, 10 minūtēs 5 apgriezieni, pirmajās divās minūtēs atskaņojot komentārus par to, kas kur ir ievērojams redzams. Tas, ka pilsēta bija patukša un slēgta lieldienu svētdienā, nepārsteidza, tiesa, tas, ka slēgts bija arī "Tourist information" bija nedaudz dīvaini. Stundas divas nosēdēju pank rock bārā (Forman street 15-17, rekomendēju) skatoties futbolu, pēc tam aizdevos līdz stadionam, ar taksi (iekāpšana 1.50GBP, minūšu 10 brauciens, iekļāvos 5GBP, ieskaitot mazītiņu dzeramnaudu, tiesa, taksists bija amizants - īsti gan nevarēja saprast no kuriem semītiem, bet futbols viņu noteikti neinteresēja, jo kad es pateicu, ka jābrauc uz "City Ground", sāka man prasīt ceļu, man gan nācās viņu apbēdināt, bet galu galā ar dispečeru un Allaha vai Jahves palīdzību galā nonācām gan, jo sabiedriskā transporta shēma varbūt ir laba, bet ātrumā tikpat saprotama kā adrešu numerācija, bet vismaz atbraucot atpakaļ uz centru ar busu sapratu kā var nokļūt arī turp.
Otro dienu sāku ar aizbraukšanu pēc iepriekš internetā nopirktās biļetes un pēc tam atpakaļ uz centru, kur neatradu D.H.Lourensa muzeju, kurš, kā izrādījās atradās nevis pašā pilsētā, bet mazā blakus esošā Īstvudā, bet toties apskatīju "Nottingham castle". Ļoti pareizs lēmums bija doties organizētā tūrē - atraktīvs gids, saistoša informācija, un pat vairumu no stāstītā sapratu.

Izrādās veco pili nojauca 1640ajos parlamentārieši pēc tam, kad pilsoņu karā tika sakauts Charles I, līdz ar to filmās par Robinu Hudu var atļauties dajebkā attēlot - tāpat pārbaudīt nevarēs. Ilgi gan Notingema bez pils neiztika un jaunā pils tika uzcelta 17.gs. beigās. 1830ajos pili izdemolēja saniknotie pilsētnieki, jo tās īpašnieks parlamentā neatbalstīja izmaiņas likumdošanā, kas paplašinātu balstiesīgo vēlētāju loku. Īpašnieks saņēmis no pilsētas kases vairāk kā 20000GBP par pili nospļāvās, līdz gadus četrdesmit vēlāk pašai pilsētai palika obidno, ka tās centrā ir tāds grausts un tā tika savesta kārtībā un 1879. gadā kļuva par tāda veida pirmo publiskās apskates objektu ārpus Londonas.

Vakarā mājupceļā uz viesnīcu piestāju iepriekšējā vakarā pamanītajā interneta kafejnīcā, 1.5GBP/h nav lēti, bet vajadzēja saplānot nākošo/pēdējo dienu, nu un vienkārši remdēt atkarību.

Pēdējā dienā sāku ar Eastwood 18,000 iedzīvotāji, blakus Notinghemai, ogļraču pilsētiņa, apmeklējumu. Dikti jau biju ieplānojis D.H.Lourensa muzeja apmeklējumu (savulaik diezgan daudz šamo lasīju, vislabāk gan patika stāstu krājums "Saule"). Pārsteidza tas, ka muzejs bija mazāk viņējais / viņa daiļrades, bet vairāk 19.gs. beigu / 20. gs. sākuma vidējā slāņa (labi pelnošā ogļrača) dzīves etnogrāfiskais muzejs. Pēc tam dodos Velsas virzienā. Tas, ko pa ceļam redzēju, patika, būs jābrauc vēl.

Aberystwyth (25.03.) – 12,000 iedzīvotāji, mācību gada laikā, resp., kopā ar studentiem pie 20,000, Īrijas jūras krastā, bez universitātes atrodas arī Velsas nacionālā bibliotēka. Pastaigāju ostas / nomales rajonā un jūrmalā. Jūru atrodot ar dedukcijas metodi, ieraugot upi Rheidol un secinot, ka tai vajadzētu tecēt jūras virzienā - un nekļūdījos, rezultātā pamērcējot rokas Īrijas jūrā. Nejauši uzgāju pilsdrupas un promenādi. Gribējās nopirkt velsiešu-angļu vārdnīcu, bet visi veikali strādāja līdz 17iem, vai ilgākais 17.30 un rezultātā paliku gribot.