Par mandeleem nezinu, bet if it is helpful atceros, kaa man beerniibaa urba zobus bez anesteezijas, which was just so neat..

(Reply to this) (Thread)

Un Tu vari iedomāties, kad sēdi jau tā pārmīzis bērns zobārsta krēslā, un dakterītes vēl savā starpā pajoko, ka viena esot dzirdējusi kādu sakām, ka urbja skaņa atgādinot Raimonda Paula mūziku.
Pat bērnam salikās tur visas ētikas sarkanās lampiņas mirgojam. Cinisms, mentāls terors, haha.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, bija daži un dažas tīrradņi tādi, ar vienu roku iespiež krēslā, tad uzbļauj, lai tur muti vaļā un neļerkst, un bez paskaidrošanas vai piekrišanas sāk urbt. Mums ar māsīcu viena tāda arī gadījās, kad no skolas bija nosūtījums pārbaudēm.

(Reply to this) (Parent)

:D ko tik mēs neesam pārdzīvojuši! Par zobiem… Ome bija zobārste, kaut kādā mirklī laikam pie viņas nevarēja darbā iet, un viņa aizņēmās zobārsta krēslu ar lēno urbi, tas bija kājminamais, un, ja nebija, tad sajūta bija tāda, it kā būtu :D, un laboja man zobus savā hruščovkas virtuvē. Baigi daudz nesāpēja, salaboja labi, plombes nav izkritušas!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eeekskluzīvi! Personīgais zobārsta kabinets virtuvē. o_O

(Reply to this) (Parent)

Oj, zobi, jā. Pie mums uz skolu brauca, ieperinājās vienā klases telpā pagrabā, ja mēs sāpēs raustījāmies vai raudājām, uz mums kliedza. Atceros, ka sākās pusdienlaiks, sabāza tādos pašos saurbtos zobos kaut kādu oderi un palaida ar tādiem pašiem uz ēdnīcu ēst, pēc tam turpināja. Mēs visa klase pēc tam atcerējāmies to zobārstu vieskoncertu ar šausmām. Tā klases telpa pēc tam vēl ilgi smirdēja pēc medikamentiem.

(Reply to this) (Parent)