Nu izbeidz, es principā lēnām ņemu cauri normālo skolas programmu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas ir - ko rēķināt. Bet kā - tas man te nav atrunāts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) :) drosi vien jau esi gugles atteelu mekleetaajaa apskatiijusi math worksheets kindergarten

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, es kaut kā augstprātīgi uzskatu, ka vajag atrast īsto pieeju, un redz, daudz ko uzzinu tā procesā. Te skola ir sadrukājusi visādas lapas ar visādiem uzdevumiem, ir matemātikas un zinātnes spēles trijos kanālos, paši arī pastaigājoties spēlējam skaitīšanu pa divi, pa trīs, pa pieci. Un tad reizēm iestājas tāds wtf, vakar vēl zināji un saprati un tagad vairs nē. Kā arī pazūd jēdzīga īslaicīgā atmiņa (working memory) - līdz ar ko izskaidrošanas un vienreiz vai divreiz saprašanas jēga momentā pazūd.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es esmu atradusi savu pieeju, tev droši vien būs cita. tā ir - vērot, lai ir progress, prieks un gandarījums, un dažas minūtes dienā. skolā pārsvarā kaut ko muļļā, un neskatās, vai cilvēks katru dienu tiek par milimetru tālāk, tā ka tur ir mocīšana un nevis apmācība. esmu vairākkārt novērojusi - ar piecām minūtēm dienā trīs mēnešus no vietas pietiek, lai cilvēks kaut kā nokļūtu citā orbītā, ne tur, kur pārējie skolasbiedri, un daudz labāk saprastu lietas. vēl es šo salīdzinu ar auga augšanu. ja tu esi iesējusi sēklu un dīgsts uzdīdzis, tad augs neaugs ātrāk no tā, ja tu dīgstu no augšpuses raustīsi. agrajā apmācībā ir tā, ka lietu saprašana iet kopā ar kaut kādu smadzeņu daļu attīstību, un to īpaši nevar paārtināt. ja neko nedara, tad, protams, nekas daudz nenotiek, un tipiska skola drīzāk neko lielu nedara.

(Reply to this) (Parent)