|
Jun. 12th, 2020|08:48 am |
|
nu es esmu atradusi savu pieeju, tev droši vien būs cita. tā ir - vērot, lai ir progress, prieks un gandarījums, un dažas minūtes dienā. skolā pārsvarā kaut ko muļļā, un neskatās, vai cilvēks katru dienu tiek par milimetru tālāk, tā ka tur ir mocīšana un nevis apmācība. esmu vairākkārt novērojusi - ar piecām minūtēm dienā trīs mēnešus no vietas pietiek, lai cilvēks kaut kā nokļūtu citā orbītā, ne tur, kur pārējie skolasbiedri, un daudz labāk saprastu lietas. vēl es šo salīdzinu ar auga augšanu. ja tu esi iesējusi sēklu un dīgsts uzdīdzis, tad augs neaugs ātrāk no tā, ja tu dīgstu no augšpuses raustīsi. agrajā apmācībā ir tā, ka lietu saprašana iet kopā ar kaut kādu smadzeņu daļu attīstību, un to īpaši nevar paārtināt. ja neko nedara, tad, protams, nekas daudz nenotiek, un tipiska skola drīzāk neko lielu nedara. |
|