Comments: |
Tāds, ka svars diezko nepieaug un emocijas ir vieglāk kontrolēt, bet nu alkohols jau principā tas pats cukurs, tāpēc nost arī daudz neiet, it īpaši, ja gandrīz katru dienu pa druskai iedzer. Kas, principā, nevar saprast, ir vai nav alkoholisms..
Nē, vispār neesmu taisnīga pret šito atturību, principā pirmo reizi kopš bērna jūtos labi par savu ķermeni, ar visu to, ka mēnesi biju uz gultas un tam sekojošo rehabilitāciju. Arī bija iespēja divas reizes iziet piecu dienu ūdens gavēni un pāris reizes - īsāku. Medu gan lietoju, hmm, nez, to arī atmest?
Vai Tu vari man izskaidrot, ko tas patiesībā nozīmē? visa info ir tik ļoti izplūdusi... Izslēdzi jebko rūpnieciski ražotu? Konservi, maizes, mērces utt?
Tunča konservos nav ne cukura, ne miltu, tos neizslēdzu. Bet principā, jā. Pārsteidzoši, cik daudz kur pamanās iebāzt cukurus un miltus un cietes. Pat “veselīgajos” salātos. Ja bada stāvoklī ieiet veikalā, ir ļoti grūti kaut ko piemērotu atrast.
Nu es pagaidām vispār nesaprotu, kā to var izdarīt... sanāk visu (izņemot tunci) gatavot pašam un arī bez cukura? Kā ar saldinātājiem? Es sāku ar sāli, jo tā man ir briesmīga atkarība. Ar kā pa celmiem... lēkmēm uznāk vēlme laizīt sāka ripulu kā govij...
Kad dzīvoju viena, taisīju bez sāls, tagad nu gan nekā, lieku, cik vajag, bet vismaz labu.
Medu reizēm, vai, ja taisu saldo, tad rozīnes un dateles, bet ne citus saldinātājus. Zini, es kaut kā izdomāju, ka tāpat kā ķenguru totēma piederīgajiem ķenguru ēst ir tabu, tad mans totēms ir smalkmaizītes. Tabu tātad. Dēls ar vīru paši sev taisa kruasānus un desertus.
Smalkmaizītes manā gadījumā nav tik sāpīgi kā, teiksim, marinējumi, konservi, kūpinājumi, desas utt. cukurs un sāls kā konservanti ir tajos visos. Izslēdzu gaļu (veseli 2 mēn :D), jau tagad sāku mocīties ar “akoēst?!” tagad lasu par pievienotajiem cukuriem un saprotu, ka tas atstāj mani ar selerijas kātu un griķīšiem. Varbūt labāk dzīvot mazāk, bet mirt laimīgai un resnai...
Tad sanàk Tavs totēms ir cīsiņš ar gurķīti. Varbūt tas, ka dzīvoju londonā paver citus produktu apvāršņus man, bet mēs arī gatavojam, nevis ēdam pusfabrikātus ( es saku mēs, bet vīrs gan tur picu sev saldētavà baltai dienai)
Nu kā, tās pašas zivis, pupas, salātlapas, sēnes, sieru, sīpolus (tajos ir daudz dabīgo cukuru). Biezpienus, kefīru (bet jogurtos bieži bāž cukurus iekšā). Tad visi augļi, kādu riekstu, graudi arī der, vārīti vai diedzēti. Olas. Es taisu arī rīsu sēnes dzērienu, bet tur paliek tik maz cukura, ka atļaujos. Haha, alkoholā taču vairāk. Bet jā, Latvijā man bija grūti kaut ko ēdamu sameklēt.
kaa ko est ? darzenus visados veidos, zivis, olas, biezpienu, balto jogurtu, ogas, riekstus, seklas, vel visi paksveidigie
Tas viss jau līdz brošai :D Bet es saprotu, tā tāda "īsti negribu kāpt aukstā ūdenī" ņerkstēšana. Jāsaņemas...
| From: | str |
Date: | June 1st, 2020 - 08:30 am |
---|
| | | (Link) |
|
Jā, šis ar mani sāk traumēt. Mēģināju dzert kafiju ne-saldu, kļuvu par nīgru veceni. Nu labi, nīgrĀKu. Medu nepanesu, cukuru nelietoju kaloriju dēļ, stēvija negaršo, saldinātāju sāk sludināt par sliktu. Running out of food...
| From: | str |
Date: | June 1st, 2020 - 09:28 am |
---|
| | | (Link) |
|
Savukārt nesaprotu saldu kafiju, bet tas neliedz gribēt kūkas
Klau, es nezinu, kā līdz tam nokļūt ja ne aukstā tītarā, bet tad, kad atmet cukuru, viss cits ar laiku garšo saldāk. Nianses iznāk no fona. Ā, un piens taču saldina kafiju. Ja nepārkarsē ;)
Jā, šo es esmu dzirdējusi. Mēģinu sadūšoties uz auksto tītaru... Nevar visu uzreiz, mēģinu pieradināties pie domas. | |