Gads kā |
[May. 31st, 2020|01:56 pm] |
|
|
|
Comments: |
Smalkmaizītes manā gadījumā nav tik sāpīgi kā, teiksim, marinējumi, konservi, kūpinājumi, desas utt. cukurs un sāls kā konservanti ir tajos visos. Izslēdzu gaļu (veseli 2 mēn :D), jau tagad sāku mocīties ar “akoēst?!” tagad lasu par pievienotajiem cukuriem un saprotu, ka tas atstāj mani ar selerijas kātu un griķīšiem. Varbūt labāk dzīvot mazāk, bet mirt laimīgai un resnai...
Tad sanàk Tavs totēms ir cīsiņš ar gurķīti. Varbūt tas, ka dzīvoju londonā paver citus produktu apvāršņus man, bet mēs arī gatavojam, nevis ēdam pusfabrikātus ( es saku mēs, bet vīrs gan tur picu sev saldētavà baltai dienai)
Nu kā, tās pašas zivis, pupas, salātlapas, sēnes, sieru, sīpolus (tajos ir daudz dabīgo cukuru). Biezpienus, kefīru (bet jogurtos bieži bāž cukurus iekšā). Tad visi augļi, kādu riekstu, graudi arī der, vārīti vai diedzēti. Olas. Es taisu arī rīsu sēnes dzērienu, bet tur paliek tik maz cukura, ka atļaujos. Haha, alkoholā taču vairāk. Bet jā, Latvijā man bija grūti kaut ko ēdamu sameklēt.
kaa ko est ? darzenus visados veidos, zivis, olas, biezpienu, balto jogurtu, ogas, riekstus, seklas, vel visi paksveidigie
Tas viss jau līdz brošai :D Bet es saprotu, tā tāda "īsti negribu kāpt aukstā ūdenī" ņerkstēšana. Jāsaņemas... | |