Nelaiž?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neredzu saistību starp sūkstīšanos un to, cik ļoti saprotošs vai nesaprotošs, laipns vai nelaipns pret hormonālā cikla nelāgāko brīžu ķerto sievieti katrs dzīvesbiedrs ir. Īdēšana pa pakšiem ir viena lieta, attieksme - pilnīgi cita. Pieļauju, ka arī no prieka un sajūsmas nelec gaisā, ja kāds no tuviniekiem apslimis un jāaprūpē?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vispār ir saistība. Var jau būt iecietīgs, bet ja ir jāīd un jāpukst, tad miera ar šo apstākli nav. Miers, nevis prieks vai sajūsma. Neatkarīgs miers.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet nu īdiet vien, es tik saku, ka stulbi jums.

(Reply to this) (Parent)

Var jau būt, taču šāda veida akmensciets miers ir reti sastopams, manuprāt. Tuvākas draudzenes šad/tad pasūrojas, kad kārtējais bērns kārtējo reizi tā kārtīgāk apslimis un, teikšu godīgi, būtu viegli izbrīnīts, ja viņas to visu spētu uztvert neatkarīgā mierā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu protams.

(Reply to this) (Parent)

Vispār "akmensciets miers" man šķiet tāds kā neiespējams pārpratums. Vismaz, ja iedomājos cenšoties tādu sasniegt, tad šķiet, tas eksplodētu kā granāta, kad spiediens
no apspiestā nemiera aiz akmens sienas pārsniegtu spēju ģenerēt čaulas cietību.

(Reply to this) (Parent)

ir zināma atšķirība, vai to apslimušo bērnu nosauc par ujoboku (vai kā tur bij tai pukstā) vai tomēr nē

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šī nav tāda pavisam viegla ieraksta interpretācija? :))

(Reply to this) (Parent)

NOOOOOOO!!!!!
Monstrs ir ujebennijs, nejau cilvēks, ibiorio! :D

(Reply to this) (Parent)

:D

(Reply to this) (Parent)