iru atkal laimīga. visi mājās. visi atgriezušies. viss kā kādreiz - pirms. murgaino stāstu par zemdušu un dīvaino būtni aizmirsīšu kā sliktu sapnīti pēc sātīgākām pusdienām. koķeti paslēpos un pamuku, kad mani meklēja. dāmas uzreiz jau nepiekrīt visam. tad krampjaini ieķēros bārdainā, bet līdz sāpēm pazīstamā kaklā, ielaidu jau ataugošos nadziņus krūtažā un ieāķējos uz mūžu. atkal kāda pusstunda kratīšanās smirdošā dzeltenā kārbā. es zināju, es zināju, ka šis bija tikai pārpratums. un labi, ka beigas labas. šodien paēdīšu kārtīgāk, padirsīšu dūšīgāk un pagulēšu ilgāk. man patīk stāsti ar labām beigām. mīļie mani - bučas. paldies par īkšķu turēšanu un līdzi dzīvošanu. guļu starp daudz iesauļotām ciskām un murrāju. te arī grasos pavadīt savu atlikušo lielisko dzīvi. iru nogurusi laimē. murrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr