kaķa dzīve - sadirstā un veltā
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 20 most recent journal entries recorded in duksis' LiveJournal:

    [ << Previous 20 ]
    Friday, February 5th, 2010
    10:36 pm
    līdzi dzīvotāji saucās. apkakāja mani un manu pēdējo ierakstu. jūs laikam laimīgu kaķi neesat redzējuši? moš jums vispār laimīgie derdzās? a laimīgam jau maz vajag. nelaimīgie spriedelē da domā. da mentāli pašapmierienās. vēlams skaļi un publiski. ar dramatiskiem izlēcieniem. ar asarām un roku lauzīšanu. a laimīgie vienkārši ir. un dzīvo tik nost. no malas jau moš arī salkani. a iekšpusē nav ne vainas. pat teiktu, ka lieliski. gribat dzīvi mīlēt - padzīvojiet mēnesi zem dušas - uzreiz dzīvei krāsas atradīsies. žižņ paznajotsja v sravņeņii. prozīt - ņauduļi!
    Sunday, January 31st, 2010
    9:44 pm
    iru atkal laimīga. visi mājās. visi atgriezušies. viss kā kādreiz - pirms. murgaino stāstu par zemdušu un dīvaino būtni aizmirsīšu kā sliktu sapnīti pēc sātīgākām pusdienām. koķeti paslēpos un pamuku, kad mani meklēja. dāmas uzreiz jau nepiekrīt visam. tad krampjaini ieķēros bārdainā, bet līdz sāpēm pazīstamā kaklā, ielaidu jau ataugošos nadziņus krūtažā un ieāķējos uz mūžu. atkal kāda pusstunda kratīšanās smirdošā dzeltenā kārbā. es zināju, es zināju, ka šis bija tikai pārpratums. un labi, ka beigas labas. šodien paēdīšu kārtīgāk, padirsīšu dūšīgāk un pagulēšu ilgāk. man patīk stāsti ar labām beigām. mīļie mani - bučas. paldies par īkšķu turēšanu un līdzi dzīvošanu. guļu starp daudz iesauļotām ciskām un murrāju. te arī grasos pavadīt savu atlikušo lielisko dzīvi. iru nogurusi laimē. murrrrrrrrrrrrrrrrrrrrrr
    Friday, January 29th, 2010
    10:56 am
    pārradās īsi pirms pusnakts. būtne esot strādājusi. šito viņa var stāstīt kādam citam. bet nu vienalga. pirmo reizi varbūt var arī piedot. galvenais, ka pārradās. citādi jau padomāju visu ko. veltīju maksimāli daudz uzmanības. glaudos un pieglaudos. bučoju un matus bužināju. pāri staigāju. uz pleca pat sēdēju - kā tāds papagailis. gultu arī iesildīju. visu izdarīju. pēc augstākajiem standartiem - būtne varēja justies kā VIPiste. un paklājs arī atradās - tagad tas karājās pie griestiem, saziests ar citronu un smird. un kaut kur ar muguras smadzenēm jūtu - kaut kas briest. būtne ir netipiski aktīva. traukus mazgā. pat grīdu - vietām. daļu savandīto kaktu pārklāj ar lupatiņām. un vēl. varu pastāstīt par savu atklājumu. te - kur es tagad mītu - kādreiz vēl ir bijuši man līdzīgie. es atradu pierādījumus. uz statīva istabas stūrī. tur ir tādi caurspīdīgi podiņi ar caurumiņiem, kur ir sabērta kaķu barība. KAĶU BARĪBA - ka es jums saku. un virsū ir uzliktas zaļas lapas ar ūsām. un to ūsu galos ir krāsainas bantītes. es zinu - tās ir zīmes. un tās ir atstājuši šeit iepriekš mitušie kaķi. un kaķu barība podos - tas ir pierādījums. evidence. kad atšifrēšu - pastāstīšu - tagad tikai sēdu un stipri vēroju šos pierādījumus un zīmēs. ko gan iepriekšējie sugas brāļi man ir gribējuši vēstīt?
    Thursday, January 28th, 2010
    11:18 pm
    būtnes vēl nav. esmu aizmirsta un pamesta. viena. AAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAAA
    8:37 pm
    būtnes vēl nav mājās. es sāku uztraukties.
    6:43 pm
    apskatot visu vakardienas kontekstā. jā - šoreiz kontekstā. būtne vakar pārradās vēlu. bez paklāja. bija nīgra, nogurusi un nikna. aizmiga pie TV. nosala un vilkās pie manis uz gultu. norūca caur zobiem, ka es jau nu varēju arī viņu pamodināt un uz gultu aizsūtīt - lai nav jānosalst pie TV. principā - gulta ir ērta. es jau to reiz pieminēju. arī silta - arī balta un pūkaina virsa. es to izmantoju nu jau pat biežāk nekā savu zemdušas buduāru. ir zināmas priekšrocības tai gultai. viennozīmīgi. vienīgais, kas vakar mani ir glābis. būtne teica, ka tas ir vienīgais, kas mani ir glābis no pārvēršanās par lidkaķi. un lidošanas no gultas virsmas trajektorijā, ko man nodrošinātu zemes pievilkšanas spēks un būtnes smagās rokas sagādātais paātrinājums. es biju to gultu jau iesildījusi. ES BIJU BŪTNES GULTU IESILDĪJUSI. un tas bija labi. būtnesprāt. no rīta jau pamodāmies blakus. abas ar būtni - uz kreisajiem sāniem. es uz spilvena ar sārto pojeni. būtne - uz sava - sarkanā. paklāja vēl nav. baltais paklājs ir pazudis. pavisam. varbūt mēģināt būtnei pielīst? vēl kaut ko iesildīt? un vēl būtne pateica, ka kāds ir par mani stipri pasmējies - mani - kaķeni nosaucot suņa vārdā. kāds saprot - ko būtne ar šo domāja? un kas ir suns?
    Wednesday, January 27th, 2010
    11:18 am
    šorīt būtni iepriecināju ne pa jokam. piekakāju balto, pūkaino paklāju. un tā, ka vēl ar garo svītru sanāca. tāda brūna svītra uz baltā, pūkainā. šī tā priecājās, tā priecājās. kā sagrāba paklāju, tā neizlaida no rokām. tagad arī - izstaigāju visu dzīvokli - neatrodu. laikam ir paņēmusi līdzi. patīk. tik nesapratu, kāpēc šī tā cieši, cieši skatījās acīs un teica: "Duksi, Tu esi pārkāpusi brūno līniju". un vēl metāliskā balsī norūca - "sestdien Tu saņemsi aprēķinu".
    Tuesday, January 26th, 2010
    11:30 pm
    izskrēju pretim sagaidīt būtni, kad šī atgriezās no darba. koridorī. ak, kā šī priecājās. sīkums, bet iepriecināju. i pašai arī patīkami.
    9:47 am
    viss jau būtu daudz maz normāli, ja būtne tik traki nesmirdinātos. vai nu viņa sasmērē visādus sūdus sev matos un tad smird dīvānā. vai arī sāk tos cept un gatavot. no tām smakām var prātā sajukt. un ja būtu nagi - es to dīvānu piebeigtu. un to krēsla malu arī. vakar šī man jautā - kāpēc es neguļot uz sava spilvena un savas jaciņas. ja godīgi - es mulstu no tām iespējām, kur gulēt. nespēju izvēlēties. viss tik savandīts, viss tik savandīts. man pat nesanāk vairs iegriezties savā buduārā zem dušas. un visur var gulēt - uz baltā paklāja. istabas vidū. uz dīvāna malas. dīvānā. gultā. uz spilvena. uz paklāja. zem galda. turklāt šobrīd man ir ekspedīciju sezona. intensīvi iepazīstu zemskapijas. zem grāmatu plaukta. zem drēbju skapja. zem galda. zem mapēm. zem gultas. zem kumodes. tur visur ir iespējas. un tās ir jāsaož. kad es tās mēģinu izrakt, - iespēju izrakšana - kā pētnieciskā metode, - būtne sasit plaukstas un mans izrakums ir izjaukts. un jāmeklē atkal - jauna iespēja zem vēl viena skapja.
    Monday, January 25th, 2010
    10:06 am
    es meklēju savu es. esmu pilnībā nodevusies savas esības apcerēšanai un mēģinājumiem savienoties ar savu dziļāko būtību. un mana dziļākā būtība liek man auļot. stipri vēlos vakaros. un stipri agros rītos. auļot vismaz pa divām istabām. ieslidinoties paklājā mīkstajā, baltajā. un ielecot dīvānā un paskrāpējot aliņu. ja skrāpēju 3-4 skrāpējienus. būtne tik norūc. ja skrāpēju vairāk - būtne sasit plaukstas un tad man ir jābaidās. tā kā cikls ir izskrējiens auļos pa divām istabām un 3-4 skrāpējieni dīvāna aliņā. vēl es izraku skapja plauktu - ja mēģina, tad var atvērt skapja durvis. un tad nu cik nu tā darba - viens plaukts tika izraksts. nekādi dižie atradumi gan netika konstatēti. taču galvenais ir turpināt. turpināt rakt. vēl uzrāpos uz ķebļa un ar priekšējām ķepām atslējos pret plauktu. un tad apcerīgi, ļoti apcerīgi vēros uz augšu. cik gan tur vēl daudz plauktu bija - pa kuriem varētu rāpties. aj, kā varētu. galvenais ir izvirzīt sev augstus mērķus. un turpināt. turpināt meklēt savu es un būt harmonijā. un rakt un rāpties. protams. nakti gulēju gultā. kājgalī gan. nez kāpēc. no rīta būtne piesvempās, bet es varēju vēl mirkli pagulēt. tad protams sākās atkal būtnes haotiskais rinķa dacis. un tas nozīmē, ka ja būtne vienā istabā - es mudīgi metos otrā. un tā kā no rītiem būtne kustās salīdzinoši daudz, tad nu man arī ir ko noskrieties. it kā nevarētu to visu veikt racionāli - iegāji vienā istabā, visu izdarīji un pietiek. nē, ir jānāk atkal, un atkal, vēlreiz un vēlreiz. un vēl būtne saka - ka vēl tik šonedēļa un tad viss. īsti nezinu, ko tas varētu nozīmēt, taču ļoti ceru, ka pēc nedēļas būtne beidzot izvāksies un man vairs nebūt nepatīkami mirkļi, viņu satiekot pie savas kastītes, ēdienservīzes vai kādā citā manas mājvietas nostūrī. ja godīgi - es nezinu, vai maz ļautu būtnei ievākties un palikt zem dušas. tas tomēr ir Mans Buduārs. es to atklāju, iekārtoju. nē, nē - ja būtnei "šonedēļ ir viss" - tad,lūdzu, ne uz mana rēķina. manām ērtībām tomēr ir jāsaglabājas un pamazām jāpalielinās. buduārs paliek manējais. tā kā, ja nu tomēr kādam "šonedēļ ir viss" - lūdzu - man nav iebildumu - durvis varu parādīt. smaidot.
    12:28 am
    šovakar esmu skrējējkaķis. auļoju no vienas istabas otrā. un ieslidinos mīkstajā, spalvainajā paklājā. uzvedos kā pusmuļķe. taču ir jautri. kaut kā jau ir jākompensē diena, kas pavadīta zemdušā. un vispār zemduša ir mans buduārs. kad gribu atpūšos. kad gribu vēl - atpūšos vēl. par pārējo - viss kārtībā. paika - normāla. dzēriens - kā vienmēr - šķidrs.
    Sunday, January 24th, 2010
    11:23 pm
    šodien bija elektriska buča. ar dzirkstelēm.
    12:28 am
    vispār es esmu lidkaķis. es ik pa brīdim lidinos. un vēl es stipri lecu un ar ieskrējienu ieslidinos paklājā. tajā spalvainajā. tad es vēl esmu elektriska. droši vien dzīve zem dušas mani ir pārvērtusi. es būtnei situ pa pirkstiem. ar elektrību. es varētu apgaismot kādas tumšas telpas vai arī piestrādāt Rīgas domē - kādā parkā. es varētu turēt lampiņu mutē un apgaismot dzīvestelpu. pāris naktis zem dušas ir noteikušas dažus manus jaunus paradumus - es lidoju un mirdzu. šodien es sāku lidināties īsi pirms 6.00. tad vēl sēdēju būtnei uz sejas. vēl es nogāzu savu blondo draudziņu no dīvāna malas. lai zina, kurš te ir pirmais un galvenais. bet vispār man ir sajūta, ka būtne mani izmanto. pat ekspluatē. būtne gan gaužas, ka visu laiku staipās puteķļi man nopakaļus. taču viņa mani arī slavē, jo es ielienot un iztīrot tās vietas, par kuru eksistenci būtne nemaz nav nojautusi. tā kā šodien tīrījām māju. un vēl būtne pārvēra sprādzi. es stipri palīdzēju, jo mēģināju sprādzei nokost galu. nu un bez manis jau te nekas nenotiek.
    Friday, January 22nd, 2010
    9:32 am
    būtne intensīvi strādā, tāpēc datoram ir ierobežota piekļuve. tikai tad, kad būtne ir darbā, tad jau nu it kā varētu - bet tad man ir jāatpūšas. un tāpēc ieraksti apsīkst. esmu iejutusies - tas ir nenoliedzami. zem dušas ir jāslēpjas tikai tad, kad kaut kas tiek apgāzts tā pamatīgi. ja sagāzta ir tikai žurnālu kaudze - tad pietiek ar ieskriešanu otrā istabā. protams, ka gulēšana gultā ir mač better, nekā zem dušas. to nu gan visi ņemiet vērā - ja ir iespēja izvēlēties - ņemiet gultu. un arī gultā - uz spilvena ir ērtāk, nekā kājgalī. taču no kājgaļa var tikt foršajā, augstajā kalnā rāpties, tas gan šūpojas un ja nav līdzsvara, tad var nošļūkt ar visu kalnu atpakaļ kājgalī. un tad ir jāskrien slēpties. ļoti bīstama ir rāpšanās aukstajā grozā. tad tas grozs nāk lejā rūkdams un apgāž lampu. un tad nu ir vēl ātrāk jāskrien slēpties. šorīt biju reaktīva. lecu un lidinājos. no dīvāna atzveltnes lecu pie ēdienservīzes - tad no turienes atpakaļ uz dīvāna malu. ja būtu nagi - protams, ka varētu ieķerties un palikt dīvānā karājoties. taču zināmi ļaundari nagus nogrieza, tāpēc, protams, dīvānā ieķerties nevarēja. nācās ar troksni, kā tādai lempei nogāzties. būtne apsmējās. vakar būtne iesmērēja sev matos kaut kādu kaķu barību. man bija ļoti stipri jāož. un vēl būtne sūdzas, ka mana spalva ir visur. visvairāk viņas mutē. es gan teiktu, ka arī manā mutē ir pietiekoši. viņai vismaz nav pienākums mani laizīt katru mīļu brīdi. redzētu - cik tad šīs spalvas saietu viņas mutē. drausmīgi skaļi gāžas fotogrāfiju rāmji. nu tie, kas blakus tai vīna pudelei ar izkropļoto etiķeti. un vēl uz tās bufetes malas ir maz vietas. esmu atradusi domubiedru. blondu. abi guļam viens aiz otra - uz dīvāna malas. viņš tikai tāds ne pārāk kustīgs. depresija laikam. vakar būtne mūs abus fotografēja. solījās sūtīt tiem nodevējiem uz Taškentu. neaizsūtīja, protams. nemācēja nosūtīt multiziņu. stulbā stulbene. vispār jau tai būtne ir lādzīga, taču stulba gan. goda vārds. vēl es uztraucos, lai tā būtne neaizkrāmē ciet ieeju manā zemdušā un nepiečurā manu kastīti. kad viņa ieiet atejā - es cenšos iespraukties līdzi. pārbaudu kastīti un zemdušu. ja viss kārtībā - lepni pametu telpu. neiešu jau tai būtnei muguru mazgāt. un vēl - būtnes jaunatvestais krēsls ļoti jautri skrapšķ, ja pret to asina neesošos nagus. un vakar kāds bija paslēpies zem datorgalda, jo, kad būtne stumdīja klaviatūras plauktiņu - stipri zem galda bija kāds, kas kustējās. interesanti. un bailīgi. kad būtne strādā pie datora - es sēžu dīvānā un skatos TV. programmu izvēle - sūdīga. ja nu vienīgi kanāls medniekiem un zvejniekiem. vai arī snaužu kopā ar savu blondo draudziņu. a tā tīri neko. pirmā bučiņa šorīt. tā gadās, ja pamostas ar kādu uz viena spilvena. žizņ nalaživajetsa. paikas man pietiks kādam mēnesim. varat mājās nebraukt - Taškentas nodevēji.
    Tuesday, January 19th, 2010
    10:27 pm
    man tās būtnes ir žēl. stabili austiņas ir pārkarsušas. un tad ir jānāk ārā no zemdušas un šī jāžēlo. izdevās iekost rokā. dažas reizes. un zemduša tagad stāv vaļā. gribu eju, gribu neeju. demokrātija. un glaužoties un mīcoties uzlaužas nodevīgs murrrrrrrrrr.
    8:51 pm
    starp citu - maisu var samīcīt tā, ka aizlīst VAR. zemduša ir atgūta. būtne to pamanīja. stulbā stulbene. arī otra barikāde bija pievarama - ar neatlaidību. tagad atkal esmu zem dušas. šņācu. kad gribu - iznāku. gad gribu šņācu. iepūtiet.
    4:54 pm
    vakar būtni iznesu cauri. tas bija rēcīgi. oki - šī aizlikusi maisu priekšā manai zemdušai. tipa - nekādas zemdušas vairs. nu bišķi pacīnījos ar to maisu - bet nu neiešu jau celtniekus saukt. vakar biju istabās. biju. un nerādījos. nemaz. šī nu tur meklēja un skatījās, duksi sauca un ūjināja - i zem gultas lūrēja ir grozus pārcilāja. es smēju ķepiņā - goda vārds. un vēl pa nakti - profilaksei - pārkakāju pāri kastītei. lai zin, kā ir - savus likumus te iedibināt. kas kakā - tam vara. šorīt izlīdu - kā nekas nebūtu bijis. trāpījos uz būtnes rīta procedūrām. ja jau istabās - tad manās istabās. pastaipījos pie spoguļa. esmu ļoti izkāmējusi - kārna palikusi. zemduša ir atstājusi pēdas arī manā sejā. acis ir palikušas vēl lielākas, pelēki loki zem tām. stipri izspiežas gūžu kauli. jāpiestrādā un jāuzspiež uz masu. šorīt odu būtnes krēmu. vienas vienīgas mandeles - jāšķauda. nav jau brīnums, ka pēc tik smakojošiem krēmiem tāds ģīmis paliek. būtne ar tādu arī staigā. nabadzīte. šorīt bija viņas žēl. redzēju arī kā notika ūdens procedūras - nu tās, kas veselu nedēļu tika izpildītas uz manas galvas, kad mitinājos zemdušā. vēl sēdēju uz galda un pētīju disku plauktus. un starp disku plauktu un dīvānu noteikti ir aliņa. un arī lielā gultā gulēt nav ne vainas - ja protam būtne ir izvākusies. un viena laba lieta tomēr ir - būtne diezgan regulāri izvācas un diezgan ilgstoši ir prombūtnē. tas der ar nosacījumu, ja tīri nejauši var pamaisīties pa kājām vai uzskriet virsū nolaistām rokām un ietrausties nokarinātās plaukstās. šķiet tomēr dzīvošu. par spīti tam Taškentā svīstošajam. un par spīti būtnei. par spīti visiem. vo.
    Monday, January 18th, 2010
    1:34 pm
    nemaz nav tik slikti, ka tā zemduša ir ciet. paveras citas perspektīves. var uzlēkt uz galda. un ostīt svečturi. iekāpt šķīvītī ar bumbiņām un tās izgāzt. var gulēt zem riteņa. var stiepties līdz bufetei un ostīt 2003 gada vīna pudeli ar bezgaumīgi kroplu etiķeti. var iet uz otru istabu. starp citu - šī istaba ir atklājums. šī istaba ir miljons. kaut gan - nu ne gluži miljons. nu pieci simti tūkstoši - un arī knapi, knapi. bet te ir vismaz kādas iespējas. paveras. te var gulēt it kā zem gultas un ne zem gultas. var lūrēt it kā no segapakšas. šeit ir spalvains, spalvains paklājs. te var rāpties grozos un tos apgāzt. var izripināt kamolus. var izmētāt žurnālus un šļūkt gar grāmatām. un galvenais - arī te var slēpties. nēnu tā būtne jau nu atrod. vienmēr viņa atrod. un ja arī neatrod. tad izliekas, ka neatrod. un tad man pašai ir jāpalūr no attiecīgā groza - ir pamanījusi vai nav. un tad šī palaiž savu zemiski cinisko smieklu. un atkal ir atradusi. vai izliekas, ka ir. bet vislabāk ir kasīties gar mapēm. un vāļāties pa paklāju. tas ir jautri.
    1:41 am
    nu ir vāks. esmu spiesta sēdēt istabas viducī, jo manai zemdušas slēptuvei priekšā ir pielikts maiss. man nav ko teikt. būtne pelnās. turklāt man ir pamatotas aizdomas, ka būtnei ir karstas austiņas. visas pazīmes par to liecina.
    Sunday, January 17th, 2010
    3:48 pm
    man ir kauns. man vienkārši ir kauns. par to, kas notika naktī. un arī šodien. šodien man ir kauns par to ķēmu. draugs saucās. "srulim klājas labi". ES CIEŠU - tu ko, neredzi? Taškentā karsti ... Tev Taškentā zem dušas nav jāsēd. tāpēc vari svīst. a man zem dušas nav ne karsi, ne arī forši. tur ir netīrs, tumšs un ir vientuļi. un, ja runājam pa godīgo - par šo nakti. tā būtne tikai izlikās, ka aizgājusi gulēt. īstenībā nekur ne bija aizgājusi, ne gulēt. tā būtne ir viltīga maita. goda vārds. sagaidīja, kamēr es vientulības mocīta iznācu no savas zemdušas. pasēdēju izstabas vidū. pastaigāju pa virtuvi. izošņāju krēsla kājas. apošņāju butnes kājas. apgāzu grozu ar kamoliem. izložņāju zem riteņa. un visu laiku stulbi blenza uz mani. un tad sākās īpaši zemiskais. būtne pārkarināja rokas pār krēsla malām. es pilnīgi nemanot. pilnīgi automātiski paostīju. pilnīgi netīšām uzgrūdos. nejauši paklūpot - nu citādi tas vienkārši nevarēja gadīties - it kā pieglaudos. man nebija nemazākā nodoma sāk glaudīties. taču nē - ko domājies - glaudīties sāka viņa. un glaudīja manas ūsas un muguru, un asti. un atkal un atkal. un tad man bija jāglaužās gar ķebli. gar krēsla kāju. kā tādai muļķei jāvāļājās pa paklāju. jāasina nagu atliekas pret paklāju. mēs mīcījāmies. mēs glaudāmies un pieglaudāmies. precīzi līdz plkst.3.15. tad būtne tomēr aizgāja gulēt. es uzēdu. un mani pārņēma kauns. kauna dēļ arī šodien nenācu ārā no zemdušas. un nenākšu ārā nekad vairs. nemūžam. starp citu par šodienu - būtnei atveda jaunu krēslu. atkal citas smakas. būtne bija izgājusi uz pāris stundām. un es nekad vairs nenākšu ārā no zemdušas. un nekad vairs nerunāšu ar to ķēmu, kas tagad svīst Taškentā. es, redz pakaļu laizot. es tā mazgājos, ja neesi vēl to pamanījis. par ko man tāds liktenis? ar ko man jādzīvo? un vai tā maz ir dzīve ...
[ << Previous 20 ]
About Sviesta Ciba