vispār es esmu lidkaķis. es ik pa brīdim lidinos. un vēl es stipri lecu un ar ieskrējienu ieslidinos paklājā. tajā spalvainajā. tad es vēl esmu elektriska. droši vien dzīve zem dušas mani ir pārvērtusi. es būtnei situ pa pirkstiem. ar elektrību. es varētu apgaismot kādas tumšas telpas vai arī piestrādāt Rīgas domē - kādā parkā. es varētu turēt lampiņu mutē un apgaismot dzīvestelpu. pāris naktis zem dušas ir noteikušas dažus manus jaunus paradumus - es lidoju un mirdzu. šodien es sāku lidināties īsi pirms 6.00. tad vēl sēdēju būtnei uz sejas. vēl es nogāzu savu blondo draudziņu no dīvāna malas. lai zina, kurš te ir pirmais un galvenais. bet vispār man ir sajūta, ka būtne mani izmanto. pat ekspluatē. būtne gan gaužas, ka visu laiku staipās puteķļi man nopakaļus. taču viņa mani arī slavē, jo es ielienot un iztīrot tās vietas, par kuru eksistenci būtne nemaz nav nojautusi. tā kā šodien tīrījām māju. un vēl būtne pārvēra sprādzi. es stipri palīdzēju, jo mēģināju sprādzei nokost galu. nu un bez manis jau te nekas nenotiek.