vēl viena nakts zem dušas. vienīgi nenoturējos - pačurāju. jā, jā - kastītē. būtne pārvilkās pavēlu - bija jau tumšs. lika mierā. un šorīt viss tas pats. man tika liets ūdens uz galvas. un tas ir ļoti bailīgi. it īpaši jau jau otro diennakti baidies zem dušas. neēdis. pamests. nodots. viens. tad būtne smirdinājās pa virtuvi. tās viņas smakas ir vienkārši - AAAAAAAAAAAAA! nu un nu jau kādu stundu, divas esmu atstāta. jā, ūdens ir nomainīts. jā, pāris cepumu ir klāt pielikti. jā, bļodiņas ir panestas stipri tuvāk - man ir jāizlavās tikai līdz stūrim un tad jau ap stūri ir ēdmaņa un dzerīkla. jā, sačurātais ir izgrābts no kastītes ar īpašu cinismu. tā jau šajā pasaules malas nostūrī nekā nav mana. nē, pat mana čura tiek izgrābta - lai atkal nebūtu nekā. turklāt viss nogrābts tik līdzeni - kā uz krievu robežas - ka tik kāda manas pēdiņas nospiedumiņš vai grumbulītis nepaliktu. ik pa brīdim atceros tos divus nodevējus. tos pametējus - uzmetējums. stipri domāju par viņiem. viņi vēl redzēs. kā viņi redzēs. atnāks viņiem šis viss atpakaļ - aj kā atnāks. arī dabūs sēdēt zem dušas un baidīties. aj kā dabūs. un galvenais - kāpēc? kāpēc viņi man nodarīja šito? man ir tik slikti. un viss ir tik slikti. un nomirt arī nesanāk.