prāta fotogrāfijas

Vakar paliku bez elektrības, tāpat kā visa pilsēta. Cerēju, ka vismaz izgulēšos, jo ko ta nu daudz svecītes gaismā padarīsi, bet huju - grozījos gultā, gāju skatīties pa logu, kā puteņo, utt. Labi, ka nododamais darbs ir uz rītdienu. Nelabi, ka man bija uznācis slinkums un zajobs, un neko negribējās un neko nebiju spējīga izdarīt pirms tam. Nu nekas, jāsaņemās un jāpavada, vēlams, produktīva nakts ar tēju, mandarīniem, Halliday un Hasan language functions, dialoga analīzi utt, utjpr.

uhm, starp citu, baigie prieki par sniegu:) Būtu tik laiks izbaudīt ne tikai pa logu skatoties un no vilciena mājās nākot...

Vakar pēdējā lekcijā Freibis lekcijas pirmajā pusē ieminējās par to, kādi viņam ~100 bakalaura studenti pirms mums. Nu tādi, ka bezmaz makes you feel suicidal. Pastāstīja, ka viens džeks vienkārši brutāli gulējis, turpat netālu sēdēdams. Un tad par to, cik smieklīgi izskatās, kad cilvēks lekcijā klanās un iemieg, tad atjēdzas, strauji uzceļ galvu un iepleš acis dubultā - lai izskatās, ka klausās un interesē. Nu un tad, lekcijas otrajā pusē man nenormāls kauns sametās, jo es šitā ik pa +/- piecām minūtēm klanījos.

btw, jūs zinājāt, ka Forrest Gump sākumā tika iztulkots kā 'Meža gampis'? :D

freak! Visu nakti nosēdēju, taisīju uzdevumus un spēles skolēniem un dagatavojos savai rītdienas prezentācijai un microteaching universitātē. Laikam vienkārši vajag to sajūtu, ka I've done my best. Bet nu čorts, nav jau vairs jēgas iet gulēt, ja pēc 2h vilciens. Vēl kamēr te matus izmazgāšu un tā. Un rīt lekcijas līdz pus10tiem vakarā. nu freak, nu!

Aizgājām vakar ar hullalulla un zuuuzinja uz studentu klubu, uz Dzelzs vilku. Tīri forši. Except, ka beigās nodzēru prātu un pazaudēju maku. Bet nu, tā kā tas tev nav nekāds essential, tad maks ir veiksmīgi atradies un varu doties tam pakaļ.

Iešu savākties

The world of madness is a lot bigger than the world of sane. Sanity is a little box that you walk around in. Sanity is a little world. Insanity is the universe.

Ch. Manson

Vakardien vēl viens skolnieks apsveica ar pagājušo vārda dienu. Pienāca, iedeva šokolādi un veselu runu man noturēja par to, ka lai man tādai pašai gudrai, jautrai, foršai, un smukai izdotos palikt. Khehe.. A bet tas, kurš no visiem man te pagājušo nedēļu no rīta pie durvīm atstāja puķes un mīskto mantiņu, tā arī ir un paliek mistērija. Kad prasīju klasei, uz ko krita aizdomas, jo jamie tieši tai dienā brauca ekskursijā, teica, ka ne. Viens džeks gan smīnēja ūsās, bet tas ir tas pats iepriekšminētais, tā ka nebūs vis. Nu anyway, patīkami sīkumi...

Bet bļin, vot vakar gan izbesīja viss. Piektdienas naktī ar mīļoto piemāvāmies, manu vārdadienu svinot. Bija mums suši vakars ar pašu taisīšanas procesu un pie reizes vīna vakars. Vēl i uz spēļu zāli vietējo aizgājām pēc alus. Pamodāmies mājās no rīta puses kkādā jocīgā pozā, katrs ar galvu savā gultas pusē un kājas kaut kā krusteniski gultas vidū. Pamodāmies, paskatījāmies viens uz otru ar tādu wft?-izteiksmi, un ielīdām gulēt normāli pierušinoties pie sāniem viens otram... Nu vot. Šīs te jautrās piektdienas nakts dēļ es visu sestdienu nebiju spējīga neko uzrakstīt, ko man te vajadzēja universitātei. Tad nu svētdienas vakarā ķēros klāti. Pabeidzu ap pieciem rītā un gāju gulēt uz stundiņu. Pagulēju gan tikai pusstundiņu, jo nenāca miegs (ok, šitais jau izklausās slimi). Un kad vakar aizgāju uz to lekciju, izrādās, ka es vienīgā tāda dura, pārējās kko pa punktiem sarakstījušas uz handoutiem (nevis kā es - baigo tekstu ar paragrāfiem un koherentu, loģisku izkārtojumu, ievadu un nobeigumu, nu doooh). Un pati pasniedzēja tā šķībi uz mani paskatījās, ka pilnīgi prieks censties.

kā var, bļeģ, aizgulēties par gandrīz veselām 3 stundām?!

no_smoking, tu neticēsi! Mēs ar dārgo Tamperē viesnīcā aizejam uz brokastīm, ēdam. Es eju pēc kafijas, dzirdu dāņu valodā kāds vervelē. Nu neko. Nāku atpakaļ ar savu kafiju, nosēžos, un skatos, ka tas viens dāniski runājošais kko baigi atgādina. Skatos vēlreiz, Clausu atgādina. Nu, mūsu skolas mūsu laika direktoru. Bet domāju un izdomāju, ka nu nevar būt šitāda sakritība, nevar būt. Pēc brokastīm šie jau kkur notinās un es pie pretējās zāles ieejas redzu zīmīti ar "Nordic Orchestra Conference" or something. F*king sh*t, cik stulbi. Tā arī jamo nesatiku...

Tamperē tomēr bija kruti. Aizbraucām 5dienas vakarā pustukšā lidmašīnā, iečekojāmies viesnīcā. Otrajā dienā izstaigājām pilsētu, malkojām alus un vakarā gājām uz New Model Army konci. Pirms tam arī uz soundcheck'u aizgājām šos satikt. Pats koncis bija Bery, bery nice! Stāvēju taustiņniekam pie kājām, pa pusei uzgūlusies jau uz skatuves, un sparīgāko dziesmu laikā arī palēkāju un papurinājos. Ij Vagabonds bija, ij Green and Grey, ij daudzi citi sirdij tīkami gab. Pēc konča turpat klubā turpinājām izbaudīt vakaru, biedrojoties ar grupu un citiem ļaužiem. Starp tiem viens Johnny Rotten paskata panks, kurš bijis Rīgā kaut kad, bet tā kā šim ar angļu vai jebkādu citu valodu so/so (mēģinaju i tā, i šitā), tad nesapratām, kur... Nu lūk, šis pats panks tāds baigi lādzīgais un draudzīgais - uz vakara noslēguma pusi, kad mēs ar dārgo laidām dančus pie Rock the Casbah' utml, saskrējāmies, atvadījāmies. Šīs sarunas laikā viņš izlaida pirkstus man caur matiem un pašās beigās kā punktu uz i uzspieda buču uz mana dārgā rokas...

Lūk. Vēl ar visādiem suomiem un vāciešiem pļāpājām uz terases, pīpējot; tikai kur bija mans prāts tupēt ārā hvz cik grādos plānā džemperītī. Tā ka pēdīgajā dienā abi ar mīļoto saaukstējušies vēl aizgājām ciemos pie trollīša Mumina un pārējiem Muminielejas iedzīvotājiem, kur patiesībā nothing special, except mrs. Tove Jansson zīmējumus un lellītes. Tā nu mēs izbaudījām saulīti un pastaigājoties skatījāmies, kā laiks sagriežas uz aukstu un līņājošu rudeni. A rudens tur tagad abzalūts - ja mums te lapas sāk dzeltēt vai pa pusei sazeltējušas, tad tur jau viss vienā dzeltenumā un pilnas ielas ar liepu lapu virpuļiem...

Šodien viena skolniece pateica paldies par labo atzīmi, hehe. Zinot, ka neesot jau nemaz tik labi bijis.. A meitene tiešām gudra, un darbs arī tiešām nebija slikts. Un es jau visai klasei čut-čut pavilku uz augšu. Anyway, bet vot tie, kuriem es pavelku uz augšu un ielieku 5 un pat 6, kaut arī tur ne sūda nav... Lai jamie kādreiz būtu pateikuši paldies or something... hou-hou-hou.
A vispār šogad es kkāds baigais stingrais učuks palikusi. Nu neko, lai jau mācās:)

Aj labi, ko es te tā kā tāda pirmspensijas vecuma skolotāja, ne par ko citu nemaz i nerunāju. Tā kā viena jaun-kolēģe un fak-biedrene teica: Baigi foršā sieva es esmu - atnāk mājās, visu vakaru sēž un labo darbus. Kad kko runā, tad - "Mani 5tie šito, mani 6tie šito"


Akjā, kāpēc es sāku vispār rakstīt un ko es te vēl gribēju piebilst... Mēs ar dārgo rīt uz Somiju. Svētdien jau atpakaļ. Gan jau, ka atpakaļ negribēsies.



upd. - klausos kā te kolēģes blakus dalās savās pārdomās par pamatskolniekiem (9tajiem laikam). Nu i nu... Kārtējo reizi atviegloti nopūšos, ka man viņi nav jāmāca

- nedēļu nomācīju,
- pārbaudes darbu grafiku nodevu

- materiālus savācu/ saliku skapjos
- galdus, krēslus sakrāvu
- aizkarus noņēmu,

Tas viss pēdējais tika darīts, jo no pirmdienas man logus mainīs kabineto. Un tagad, apkrāvusies ar grāmatām un aizkariem, varu doties un gaidīt foršo, šīs nedēļas pēdējo lekciju, kas vakarā astoņos...

Man jau no pirmdienas bija battery low, vakar pavisam. Naktis pusgulētas, nedagulētas, viskaut kas visu laiku darāms... Tagad doma, ka rīt jau brīvs liek man pašai no sevis recharg'ēties.

Nenormālā nedēļa, kura pēc skaita pirmā no tai sekojošajām tādām pašām aptuveni 40 nu ir atstājusi aiz sevis saspringto darba-mācību daļu. Tagad atlikusi patīkamākā - mīlas-mācību-atpūtas daļa. Dienas režīms gan diezgan hc: no rīta skola, tad pa taisno universitāte, vēlu vēlu vakarā mājas ar materiālu gatavošanu nākamai dienai. Vismaz studijas pagaidām tiešām interesē un lielu daļu lekciju klausos atvērtu muti, šēroju idejas un grābju informāciju. Tikai bail par to, kā es to visu tā pavilkšu. But not to talk about that, galvenais, ka tagad prieks un atslābums:)

No rīta biju pie fizioterapeita, izčamdīja mani kā švammi, izkustināja ierūsējušos locekļus. No alcohol for 3 days, jāsēž taisni un nekādai ne sašķiebušai 8 līkumos ar saslietām kājām pret skapi (tas man sagādā vislielākās grūtības), jāvingro kaķītī no rīta vakarā, utt, utt. Otrdien jāiet atkal.
Gribēju tagad uzlakot kājām nagus, a mamma jau bļauj, ka ciemiņi atbrauca.

Sigur rós piektdien aizkustināja, pacēla spārnos un noreibināja... Aš asariņa vienā brīdī acī iemetās. Labākais koncis, ko es savā mūžā esmu apmeklējusi. Takk viņiem!



Nākamajā dienā kā ar dārgo cēlāmies, tā vēlāmies uz Zoo, kur pavadījām visu dienu pa visu lietu.
Vakar atbraucu pašā vakarā mājās pie vecākiem, iegāju pirtī, tīrīju sēnes, skatījos olimpiādes noslēgumu un no rīta nespēju sevi piespiest izlīst no gultas, lai dotos uz darbu...
Tāds lūk varen skaists weekends man sanāca :)

Kā jau cilvēki, kas dodas uz Kanādu – jābrauc taču uz Niagāru! To arī darām… Braucam divās mašīnās, ceļš no Toronto līdz turienei ne pārāk tāls. Braucam, braucam,- pie pirmās mašīnas stūres tas tēta brālis, kurš nav mans krusttēvs, pie otras – viņam sieva. Braucam, tuvojamies, pa ceļam vēl šo to apskatām… Nu lūk. Es braucu mašīnā, kur tā sieva pie stūres.
Tā un šitā, vienvārdsakot, sanāca tā, ka onka pļāpādams bija nenogriezis, kur vajadzēja un nu vairs nav citas iespējas, kā braukt vien taisni pa šoseju, kas ved… ārā no Kanādas. Nogriezties vairs nav kur. Nu tā nu mēs nokļuvām ārpus Kanādas, pa vidu starp CAN un U.S. Kur varēja, tur apgriezāmies, aber nedraudzīgais muitnieks jau priekšā un nevienam līdzi dokumentu nav (oh shit!). Nu neko, palamāja, un aizsūtīja mūs uz imigrācijas kantori turpatās, noskaidroja personības tāpatās, un lāga džekiņi palaida mūs brīvestībā:)

Tālāk jau gan tur, kur paredzēts. Ierodamies pie Niagāras, apskatām. Cilvēku pilns, kas vainagojās ar to, ka mana mamma ar bračku atdalījās un aizskrēja pa priekšu. Pārējiem nekādas sajēgas, kur šie varētu būt, un tā nu mani večuki lēnām gāja uz priekšu un es skraidelēju turp-atpakaļ, šos meklēdama, un ik pa brīdim apstājoties un noķerot kādu kadru. Lūk. Tad aizbraucām turpatās netālu uz Whirlpool’u, un pārbraucām ar gaisa vagoniņu līdz U.S. robežai (par ko vēstīja zemē atrodošais akmens, uz kura salasāms “fuck u.s.a” :D), un atpakaļ.


Atpakaļceļā vēl iebraucām skaistajā pilsētelē Niagara on the Lake, kur gan patiesībā vajadzēja uzkavēties ilgāk, nekā mēs to izdarījām. Bet nu whatever…

Tad vēl es gribēju redzēt īstos indiāņus. Uz rezervātiem nekādiem tā arī neaizbraucām, redzēju jamos tikai uz ielas. Valdība zemi atņēmusi, baigās summas kompensācijās izmaksājusi, šiem sīvais garšo, un tā nu jamie tur vairums nodzīvojušies. Skumji…


Vēl mums tur šopings vienu dienu, šopings otru dienu, šopings trešo dienu. Visvairāk sajūsmā es biju par grāmatu veikaliem. Tā kā sajukusi tur biju:) Liels grāmatu veikals, paņem turpat iekšā Starbucks kafiju, un sēdi – šķirsti grāmatas, palasi, pastaigā… Sagrābos jau arī,- Helter Skelter (par ko vismilzīgākais prieks), grāmatu par Tori Amos, par Hičkoku, Into Africa, Silence of Lambs un vēl šādas tādas.

Iespaidu man pilna galva, vēl joprojām kkāds juceklis. Bet kopumā varu teikt, ka man tur noteikti patika!

Divas dienas staigājām baigos gabalus ar vienu citu Toronto latvieti vārdā Gaida un atstājām manus krustvecākus mājās atpūsties. Lūk. Gājām visur kājām, ne ar transportu, un līdz ar to arī daudz ko redzējām un vakarā atgriežoties mājās vienkārši vairs nebija spēka… Exactly how I like to do it!:)

No sākuma bijām Chinatown, kur (loģiski) čum un mudž no čainīzeriem, tur izstaigājām centrālo (=iepirkšanās) ielu, un iepirkām kkādus jocīgos augļus, ko pa ceļam ejot ēst. Aizgājām līdz pašam centram pie pilsētas domes un domājām ko darīt tālāk.

Caur St. James cathedral un geju kvartālu, kurš dienas laikā tukšs un kluss, aizgājām līdz St. Lawrence Market. Izstaigājām tirgu, drew nopirka saldumus un nošmaucās, un nopirka laima koncentrātu, savā dumajā prātā domādama, ka tā būs sula,un devāmies tāļāki. Gājām uz Distillery District. Lieki laikam teikt, ka man pa ceļam šķebināja no saldumiem un slāpa (thank god, tas nebija ilgi!). Pašā Distillery districtā, kur savulaik atradušies viskija brūži, pārsvarā atrodas nekas cits kā mākslas galerijas. Tipa skaitās baigais vēsturiskais rajons, a bet zinot mūsu pašu Vecrīgu kaut vai – ņefiga tur tāda nav. Nu bet nav jau arī nekāda senā vēsture tai pilsētai, nevar jau gribēt… Anyway…

Gājām pēc tam uz Toronto Musical Garden. Tāds glīšs parciņš ar krūmiņiem, putniņiem, puķītēm un akmentiņiem – tur reizēm notiek koncerti, un vispārībā tur tā jauki pastaigāt.



Uzreiz pēc tam devāmies uz Harbourfront Centre, kur ietrāpījām uz Latīņamerikas weekendu. Pasākums jaukais. Noskatījāmies 2 koncertus – dominikāni Puerto Plata un pilnīgi psihu meksikāņu sievišķi Astrid Hadad un naktī devāmies mājup…

Otrajā dienā ar to pašu Gaidiņu devāmies tālāk. No sākuma iegājām Toronto policijas ēkā, kur pie viena arī muzejs. Policists, kurš tur nabags viens pats svētdienas dienā sēdēja, bija baigi draudzīgais un beigās mums vēl sadeva pildspalvas un nozīmītes ar Toronto policijas emblēmu.
Tad devāmies uz St. Andrew baznīcu. Latviešu/ Igauņu baznīca. Tā kā Gaidai laba draudzene (arī latviete) tur strādā, tad izložņājām baznīcai pagrabu un tādā garā. Baznīcas pērminderam bija dzimšansdiene, tamdēļ šis vēl uzstājīgi teica, lai uzkavējamies, un tā nu mēs vēl palikām uz kēksu un kafiju. Diktām jauki vienvārdsakot.
Tālāk pēc baznīc-sievietes ieteikuma devāmies uz to pašu St. Lawrence tirgu, kur svētdienās Flea market (wiij!). Es gan tiku pie divām krellēm, bet ja būtu pa turieni padzīvojusies ilgāk, tad jau noteikti pustirgu iznestu:D
Nju lūk. Tālāk no turienes devāmies atkal uz Harbourfront Centre, kur spēlēja kkādi jautrie Kolumbieši, kas man diktām patika un kuriem nosaukumu diemžēl nevaru atcerēties.

Nevarēju saņemties uzrakstīt. Vot i saņēmos. Sanāca tāds palags, ka dalīšu pa daļām:)
Tātad. Par visu pēc kārtas...

Turpceļš noritēja gludeni un tās garās stundas lidmašīnā no Varšavas līdz Toronto nemazam nelikās tik mokošas. (Atpakaļceļš gan so/so – sūdīgas vietas, ekrānu ar ne sūda neredz, ar gulēšanu nekā un tādā garā…) Nju tad tā… Ielidojām Toronto Pearson airportā, kur mūs sagaidīja mani krustvecāki un tēta otrs brālis ar sievu. Devāmies pie manējiem vecīšiem apmesties, kur arī bijām turpmākās gandrīz 2 nedēļas…

Tad mazpamazām sākām iepazīt skyskreiperu pilsētu Toronto... Sākām ar CN Tower - televīzijas tornis, kas arī augstākā celtne pasaulē. Augšā ar liftu tiekam fiksi un ātri un varam vērties Toronto no augšas. Tā kā mums neenormāli paveicās ar laiku tai dienā (patiesībā visas tās gandrīz 2nedēļas mums tur bija ap +30’C un saulains), tad visu superīgi varējām arī saskatīt. Aizgājām arī aplūrēt stikla grīdu tai pašā tornī un galu galā uz tās bailīgi uzkāpt un nofoķēties.



Tad mūs kādā dienā pārķēra tēta otrs brālis un mēs visi devāmies uz Latviešu centru uz pensionāru tusiņu – sēž viņi tur, salasās, ieēd bulciņu, iedzer kafiju, paspēlē kārtis, papļāpā… Hehe, vienā brīdī tur viens tantuks pienāk pie mikrofona un paziņo, ka “vēl ir palikušas pāri smalkmaizītes un tagad viņas tirgos par puscenu”. Jēez, kā tie večuki tur saskrēja! Man vienu vecīti žēl taisni sametās – viņš tur mēģina tikt klātu, bet viena vecene ņem un ar savu elkoni pagrūž šo tā brutāli malā. Jamais atmeta ar roku un aizgāja apsēsties. Tad vēlāk tur viens sievišķis skaitīja dzeju, par ko brīžam nāca smiekls, bet uz beigām es vnk sēdēju un nesapratu – kā viens tantuks šitādu gūzmu var galvā paturēt..

Vienu dienu mums plānā bija doties uz Science centre
Pusdienu tur sabijām, izstaigājām, izpētījām un izmēģinājām visu ko. Iegāju riktīgā azartā ar visādu kloķu raustīšanu, savas līdzsvara izjūtas un reakcijas ātruma pārbaudīšanu n' stuff... Turpat arī noskatījāmies imax filmu par Kanādas ezeriem. Pati filma jau nekas special tā ņemot, bet tas viss kopā bija baigi feini.

Bakalauru pabeidzu, visu veiksmīgi nosvinēju, un šodien iestājos maģistros. Parīt šaunu uz Kanādu :)

9

Nu tad tā.. Pēdējā lieta vēl palikusi - aizstāvēšana. Turiet par mani īkšķīšus rīt kl. 10:00, ja?