prāta fotogrāfijas

Vakardien vēl viens skolnieks apsveica ar pagājušo vārda dienu. Pienāca, iedeva šokolādi un veselu runu man noturēja par to, ka lai man tādai pašai gudrai, jautrai, foršai, un smukai izdotos palikt. Khehe.. A bet tas, kurš no visiem man te pagājušo nedēļu no rīta pie durvīm atstāja puķes un mīskto mantiņu, tā arī ir un paliek mistērija. Kad prasīju klasei, uz ko krita aizdomas, jo jamie tieši tai dienā brauca ekskursijā, teica, ka ne. Viens džeks gan smīnēja ūsās, bet tas ir tas pats iepriekšminētais, tā ka nebūs vis. Nu anyway, patīkami sīkumi...

Bet bļin, vot vakar gan izbesīja viss. Piektdienas naktī ar mīļoto piemāvāmies, manu vārdadienu svinot. Bija mums suši vakars ar pašu taisīšanas procesu un pie reizes vīna vakars. Vēl i uz spēļu zāli vietējo aizgājām pēc alus. Pamodāmies mājās no rīta puses kkādā jocīgā pozā, katrs ar galvu savā gultas pusē un kājas kaut kā krusteniski gultas vidū. Pamodāmies, paskatījāmies viens uz otru ar tādu wft?-izteiksmi, un ielīdām gulēt normāli pierušinoties pie sāniem viens otram... Nu vot. Šīs te jautrās piektdienas nakts dēļ es visu sestdienu nebiju spējīga neko uzrakstīt, ko man te vajadzēja universitātei. Tad nu svētdienas vakarā ķēros klāti. Pabeidzu ap pieciem rītā un gāju gulēt uz stundiņu. Pagulēju gan tikai pusstundiņu, jo nenāca miegs (ok, šitais jau izklausās slimi). Un kad vakar aizgāju uz to lekciju, izrādās, ka es vienīgā tāda dura, pārējās kko pa punktiem sarakstījušas uz handoutiem (nevis kā es - baigo tekstu ar paragrāfiem un koherentu, loģisku izkārtojumu, ievadu un nobeigumu, nu doooh). Un pati pasniedzēja tā šķībi uz mani paskatījās, ka pilnīgi prieks censties.