Ideālā pasaule II
Atmiņā nāk kasta bērnības vasaras diena, kad biju atbraucis ciemos pie vecmammas. Tas bija lauku ceļš no pļavām uz nelielu ciemu. Es gāju blakus vecākajai māsai. Nezinu, kā tas sākās, bet viņa man atklāja savu sapni par sevi. īpaši neatceros tā saturu, bet tur bija stāstīts par viņas piedzīvojumiem kādā interesantā pasaulē, kur viņa esot bijusi slepkava, kalpone, klaidone, karotāja, viņa piedalījusies nozīmīgos notikumos, piedzīvoja romantiskus stāstus, nodevību, ceļu no pasaules grunts līdz augstākajai sabiedrībai. man nebija tik ļoti svarīgs tā saturs; svarīga bija pati ideja - visepiskākais stāsta, kas noticis viņas sapņos, ideja. Tā bija perfekta pasaule, un ne jau tāpēc, ka tājā bija visi laimīgi, bet tāpēc, ka tas bija vēlmju piepildījums, dzīvesstāsts, kas piesātināts ar episkumu, ciešanām, prieku, mīlestību un naidu.