lojālā opozīcija ziņo par ierašanos. informācijas vākšana pati par sevi nav cilvēcīguma pretstats. to pierāda cilvēki, kas ir gan cilvēcīgi, gan zinoši. Aristotelam arī ir slavens citāts, ka visi cilvēki pēc dabas tiecoties zināt (es gan neatsaucos uz viņa autoritāti, šis ir tikai amizants fakts). kopumā, man pat nešķiet, ka vajag īpaši izcelt mācīšanos, jo jebkas, ko dara bez mēra, ir pretrunā ar cilvēcīgumu. piemēram, varētu teikt, ka cilvēki, kas augām dienām tikai zvejo (nevienu tādu nepazīstu, bet droši vien tādi ir), palaiž garām lielu daļu no autentiskās cilvēku pieredzes

(Reply to this) (Thread)

Tev tas kaut kāds hobijs vai kā? :)
1) Protams, ka pati par sevi šāda informācijas vākšana nav pretstats cilvēciskumam, tikai diemžēl man zināmajos eksemplāros šāda "problēma" parādās, un te jau, protams, arī ir jārunā par to, ko saprot ar vārdu "cilvēks" un "cilvēciskums" (Kā jau zemāk kāds ierunājās), un pietiks ar to, ka šīs lietas es sapratīšu tikai pati priekš sevis un necentīšos vēl kādam izskaidrot to, ko saprotu tikai intuitīvi.
2)Necentīšos arī apšaubīt Aristoteļa autoritāti, jo pilnībā piekrītu šim viņa apgalvojumam, bet nedomāju, ka informācija uzreiz ir zināšanas, kas arī ir tā lielākā atšķirība. Zinoši cilvēki - baigi ok, cilvēki, kas vāc informāciju kvantitātes pēc tikai lai citiem vēlāk padižotos ar savu "bagātību" - žēl.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Drīzāk gan šeit jādefinē būtu "nevajadzīgums" un "zināšanas". jo ir pieņemts uzskatīt, ka zināšanas ir kaut kas vienskaitlīgs, homogēns un ļoti saistīts ar pasauli, bet informācija- daudzskaitlīgs, no apkārtējās vides nošķirams utt. Piemēram, jāievēro būtu atšķirība starp izteikumiem, vai Ansītis zina vai tikai ir informēts par tuvojošos katastrofu? Pēc rakstītā spriežot, dreamcatcher bija domājusi tieši šo atšķirību. Pagaidām varētu pieņemt, ka Ansīša informētība ir atkarīga no citu, bet zināšanas- no viņa paša pieredzes. Sāktos meklēšana par un ap to, no kurienes Ansītis ieguvis zināšanas par katastrofu,un izrādītos, ka kāds viņam par to irr pateicis. Tātad, tas, ko ir izdarījis Ansītis, izvairoties no katastrofas un izmantojot svešas zināšanas, ir vienkāršs plaģiātisms. Iedomāsimies citu situācijas risinājumu. Ansītim pasaka, ka katastrofa, bet viņš, lai gan uzskata pateicēju par kompetentu personu, nolemj cēli turēties pretī informācijas ielaišanai savā galvā. Kas notiek? Ansītis piedzīvo katastrofu un iet bojā. Jautājums- ko šajā kontekstā nozīmē "nevajadzīga" informācija?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man domāt, šeit runa ir par informācijas vākšanu kā erudīciju, kā visdažādāko faktu zināšanu, kas vairāk atkarīga no labas atmiņas, nekā objektu un procesu izpratnes.
un man gribētos domāt kā domā tu, dreamcatcher, tomēr es turpināšu skumt par to, ka man šādas erudīcijas trūkst, jo esmu pieradusi ticēt, ka erudīcija padarītu mani par labāku cilvēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis par labāku, bet par erudītāku.

(Reply to this) (Parent)

Ahā, šādā gadījumā atkal vajadzētu izšķirt informācijas vākšanu (procesu) un savākto informāciju (rezultātu). Kā jau norādīju, tad attiecībā uz pirmo gadījumu, manuprāt, rodami vērā ņemami un attaisnojami iemesli, kādēļ būtu jāvāc informācija. Sniedzot norēķinu par otru, jāatceras, ka runa ir par kaut ko negrozāmu un jau notikušu, ko var pieņemt vai nepieņemt. Bet, ja nepieņemtu, tad no tā acīmredzami būtu jāizriet konkrētai rīcībai (nošaut, aizvākt, pazemot tos informācijas vācējus!), citādi- kādēļ tad runāt?

(Reply to this) (Parent)