man domāt, šeit runa ir par informācijas vākšanu kā erudīciju, kā visdažādāko faktu zināšanu, kas vairāk atkarīga no labas atmiņas, nekā objektu un procesu izpratnes.
un man gribētos domāt kā domā tu, dreamcatcher, tomēr es turpināšu skumt par to, ka man šādas erudīcijas trūkst, jo esmu pieradusi ticēt, ka erudīcija padarītu mani par labāku cilvēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nevis par labāku, bet par erudītāku.

(Reply to this) (Parent)

Ahā, šādā gadījumā atkal vajadzētu izšķirt informācijas vākšanu (procesu) un savākto informāciju (rezultātu). Kā jau norādīju, tad attiecībā uz pirmo gadījumu, manuprāt, rodami vērā ņemami un attaisnojami iemesli, kādēļ būtu jāvāc informācija. Sniedzot norēķinu par otru, jāatceras, ka runa ir par kaut ko negrozāmu un jau notikušu, ko var pieņemt vai nepieņemt. Bet, ja nepieņemtu, tad no tā acīmredzami būtu jāizriet konkrētai rīcībai (nošaut, aizvākt, pazemot tos informācijas vācējus!), citādi- kādēļ tad runāt?

(Reply to this) (Parent)