D[ra]kone -

Būs impulss beidzot sākt kaut ko ražot.

Grūtības ražot ir tad, ja nav tirgus. Patreiz ar tiem kredītiem, kas tagad tiek doti ir radies tirgus. Ir viņš uzpūsts, savā ziņā, bet pateicoties tiem Latvijas sabiedrības pirktspēja ir cēlusies. Līdz ar to arī viņa var pirkt. Slikti būs, ja viņa pirks importēto preci. Bet, tā kā % lielākā daļa tēriņu ir pārtikas, pakalpojumu un īres tēriņi, tad tā nauda tomēr lielākoties nocirkulē vietējā tirgū. (Un atgriežas pie kredītdevēja ar visiem procentiem)

Un vēl - mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka daudzi latvijas (un ne tikai) uzņēmēji ir diezgan ļaunprātīgi izmantojuši Latvijas darbaspēku vienkārši nemaksājot. Nauda ir plūdusi šaura sabiedrības slāņa rokās.

Tagad situācija mainīsies.

Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka finansu turētāji vairumā ir ne - latviešu tautības. Neliela inflācija tikai ļaus izņemt prifvatizācijas laikā sazagtos līdzkļus un algu formā atdot tos tautai. Jautajums protams - kurai tautai šie līdzekļi nokļūs. Latviešiem, vai imigrantiem no austrumiem?

Ekonomika diez vai samazināsies - drīzak pielāgosies.

Samzazināsies štata vietas ar lēto darbaspēku un vairosies darba vietas ar augstāk kvalificētiem strādniekiem.

Firmas būs spiestas maksāt vairāk un ieguldīt vairāk darbinieku izglītībā un viņu darba kvalitātes uzlabošanā.

Nekas traks nenotiks.

Abstrahējoties no vārda ražot - radīt vērtību var daudzos dažādos veidos. Arī piedāvājot pakalpojumus ir iespējams radīt vērtības. Tā kā - visas iespējas.

Cik zinu - tekstilrūpniecībā jau mēs aktīvi darbojamies. Ogres trikotāža un Lauma nekur nav pazudušas. Vēl ir zāļu ražošana. Man ir aizdomas, ka ir vēl lietas par ko vienkārši skaļi nerunā, lai sabiedrība nešūmētos un nesāktu prasīt lielākas dividendes sev :)

Ja kas - valsts ir ieinteresēta, lai te maksātu lielākas algas.

Iedomājies investoru. Viņš atnāk - uztaisa Latvijā krutu ražotni, pa lēto nopērk darbaspēku un pēc tam pārdod preci rietumos (vai austrumos) un peļņu iebāž sev kabatā. Valstij nonāk tikai nodokļi par algām (kuras reizēm maksā aploksnēs) un nelieli nodokļi par nopriktajām precēm, kur aiziet darbinieku mazās aldziņas.

Un tagad otrs variants.

1) Tie paši nodokļi no algām. Tikai jau lielāki :)

2) + vēl apgrozījuma nodoklis par preci, kas tiek samaksāts par darbinieku vietējā tirgū nopirktajām precēm :)

Protams peļņas procents investoram krītas. Fakts. Lielāka peļņas daļa aiziet Latvijas tirgū. Bet es domāju, ka peļņas starpība Latvijā, un tajā pašā Īrijā joprojām ir milzīga. Nu nevar salīdzināt algas ~ $1000 un 100 Ls.

Redzi. Pirms tu kaut ko vari patērēt, prece ir jāuzražo. Vienalga par kādu cenu.

Iedomājies, ja visa latvija ir viens patērētājs, kā vesela persona. Ir divas alternatīvas:

a) Sūri grūti (un dārgi) rukāt un paēst pašam sevis nopelnīto.

b) Neko nedarīt un cerēt pa lēto paēst "lētāk" pie kaimiņa.

Problēma ir viena - par skaistām acīm pasaules tirgū neko nedod. Var aizņemties $$$ un par to pirkt lētāk, bet ar ko atdosi $$$?

No kā izriet, ka strādāt (ražot) nepieciešams jebkurā gadījumā...

Protams.

Varam arī rakstīt, dzejot, dziedāt, rīkot starptautiskas tirgus izstādes, koncertus un visādu citu figņu, kur varbūt tiešā veida netiek ražota prece, bet tiek pievienota + vērtība, un aiziet procenti nodokļos (un darbinieku algās) :)

Galvenais lai darbojas magnēti, kas pievelk svešu naudu, kura mums nav jāatdod atpakaļ procentos par valsts kredītiem.

Par šo naudiņu jau tālāk varam pirkt preces un pakalpojumus, kurus neesam spējīgi paši iegūt un ražot (degviela, enerģija, iekārtas, izejvielas)

Nu bet man liekas tas ir tikai pie mums, kur cilvēki dzīvo ne tālāk kā 20 Km no darba.

Re ko raksta financenet: http://www.financenet.lv/zinas/latvija/article.php?id=134476

Vietējie darbaspēka resursi vēl nav izsmelti To, ka valstij vajadzētu dot zaļo gaismu atvieglotai darbaspēka ievešanai tikai gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka vietējie resursi ir izsmelti, it kā saprot ikviens. Atšķiras vienīgi izpratne par pieejamajiem resursiem. Uzņēmēji uzskata, ka to vairs nav, taču par to ir pamats šaubīties. Bezdarba līmenis atsevišķos Latvijas reģionos joprojām ir ļoti augsts. Otrkārt, Latvijā ir relatīvi liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, abi šie faktori slēpj sevī 167 tūkstošus potenciālo darba ņēmēju.

Gribot negribot jāmet akmens Nodarbinātības valsts aģentūras dārziņā. Daudz tiek runāts, ka liela daļa reģistrēto un vēl lielāka daļa nereģistrēto bezdarbnieku vispār negrib un neprot strādāt. Taču ES pieredze liecina, ka, rūpīgāk strādājot ar ilgstošiem bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, cilvēkiem bez profesijas un citiem no ekonomiskās dzīves atrautiem iedzīvotājiem, daudzus izdodas sekmīgi iesaistīt darba tirgus apritē. Arī Latvijas pieredze rāda, ka daudzviet, kur sekmīgi šim nolūkam izmantota ES fondu nauda, ir izdevies ievērojami samazināt bezdarba un palielināt nodarbinātības līmeni.

Diemžēl vairumā gadījumu NVA darbinieki savus pienākumus veic formāli, gluži kā roboti, izdarot vienīgi ierakstus savos papīros un datoru failos. Ja tikai 10% no Latvijas Bankas nosauktajiem 167 tūkstošiem potenciālo darba ņēmēju izdotos iesaistīt darba tirgū, tas segtu visus pašreizējos darbaspēka pieprasījumus. Tas nozīmē, ka iespējas atrast nepieciešamos darbaspēka resursus tepat Latvijā ne tuvu nav izsmeltas un runas par nepieciešamību liberalizēt imigrācijas politiku pāragras.

Te atkal raugoties no valstiskā viedokļa ... svarīgi lai tas porenciālais darbaspēks, kas mums ir, celtos kvalitātē ...

Ja viņš ir dotālā depresijā, bez izglītības un cerības uz cilvēka cienīgu dzīvi ... no tā ka te ievedīs līdzīgus, nekas nemainīsies. Tikai saasināsies sociālās problēmas jo bagātie kļūs vēl bagātāki, bet nabagie vēl nabagāki.

Un par mobilitāti ...

Patreizējais transporta tīkls manuprāt ir pilnīgs apsurds. Tai transporta plūsmai kas ir par 99% centralizēta uz Rīgu nav cita skaidrojuma, kā tas, ka līdz šim darba devējiem ir pieticis ar Rīgā un Rīgas rajonā dzīvojošo darba spēku. Sāks domāt, sāks rīkoties. Lai ceļ aukšā industriju uz transporta dzīslām, kas ir ar Liepāju, Ventspili, Valmieru, Daugavpili. Tur ir daudz neizsmeltu resursu. Jā - vairāk jādomā pie loģistikas. Tagad bija vienkārši - viss ir Rīgā un problēmu nav. Beidzot jāsāk domāt, kā organizēt ražošanu pa reģioniem. Tik saspīlētas centralizācijas nav nevienā attīstītā industrializētā valstī pasaulē.

Ne jau velti mums ir transporta problēmas (korķi) - Rīga un patiesībā Rīgas centrs ir pārblīvēts ar industriju.

Patiesībā arī Rīgas plānojumu vajadzētu decentralizēt.

Manuprāt Vecrīgu vajadzētu atbrīvot no visas liekās industrijas (Bankām, valsts struktūrām) un atstāt tikai kultūras iestādes (Muzejus, parkus) un nedaudz no tirdzniecības (Kultūras preces, ēdināšana, daži sabiedriskie pakalpojumi) Izņēmumi varētu būt Universitātes, skolas un bibliotēkas, kuru atrašanos es atbalstītu centrā.

Tad nebūtu tādi sastrēgumi uz ceļiem.

Protams, loģiski, ka vajag atdurās pret $$ un tas jau ir nākošais jautājums par ko jādomā, kur un kā.