(no subject)
Nov. 20th, 2006 | 04:29 pm
From:: drako
Re ko raksta financenet: http://www.financenet.lv/zinas/latv
Vietējie darbaspēka resursi vēl nav izsmelti To, ka valstij vajadzētu dot zaļo gaismu atvieglotai darbaspēka ievešanai tikai gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka vietējie resursi ir izsmelti, it kā saprot ikviens. Atšķiras vienīgi izpratne par pieejamajiem resursiem. Uzņēmēji uzskata, ka to vairs nav, taču par to ir pamats šaubīties. Bezdarba līmenis atsevišķos Latvijas reģionos joprojām ir ļoti augsts. Otrkārt, Latvijā ir relatīvi liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, abi šie faktori slēpj sevī 167 tūkstošus potenciālo darba ņēmēju.
Gribot negribot jāmet akmens Nodarbinātības valsts aģentūras dārziņā. Daudz tiek runāts, ka liela daļa reģistrēto un vēl lielāka daļa nereģistrēto bezdarbnieku vispār negrib un neprot strādāt. Taču ES pieredze liecina, ka, rūpīgāk strādājot ar ilgstošiem bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, cilvēkiem bez profesijas un citiem no ekonomiskās dzīves atrautiem iedzīvotājiem, daudzus izdodas sekmīgi iesaistīt darba tirgus apritē. Arī Latvijas pieredze rāda, ka daudzviet, kur sekmīgi šim nolūkam izmantota ES fondu nauda, ir izdevies ievērojami samazināt bezdarba un palielināt nodarbinātības līmeni.
Diemžēl vairumā gadījumu NVA darbinieki savus pienākumus veic formāli, gluži kā roboti, izdarot vienīgi ierakstus savos papīros un datoru failos. Ja tikai 10% no Latvijas Bankas nosauktajiem 167 tūkstošiem potenciālo darba ņēmēju izdotos iesaistīt darba tirgū, tas segtu visus pašreizējos darbaspēka pieprasījumus. Tas nozīmē, ka iespējas atrast nepieciešamos darbaspēka resursus tepat Latvijā ne tuvu nav izsmeltas un runas par nepieciešamību liberalizēt imigrācijas politiku pāragras.
Vietējie darbaspēka resursi vēl nav izsmelti To, ka valstij vajadzētu dot zaļo gaismu atvieglotai darbaspēka ievešanai tikai gadījumā, ja ir pilnīgi skaidrs, ka vietējie resursi ir izsmelti, it kā saprot ikviens. Atšķiras vienīgi izpratne par pieejamajiem resursiem. Uzņēmēji uzskata, ka to vairs nav, taču par to ir pamats šaubīties. Bezdarba līmenis atsevišķos Latvijas reģionos joprojām ir ļoti augsts. Otrkārt, Latvijā ir relatīvi liels ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem, abi šie faktori slēpj sevī 167 tūkstošus potenciālo darba ņēmēju.
Gribot negribot jāmet akmens Nodarbinātības valsts aģentūras dārziņā. Daudz tiek runāts, ka liela daļa reģistrēto un vēl lielāka daļa nereģistrēto bezdarbnieku vispār negrib un neprot strādāt. Taču ES pieredze liecina, ka, rūpīgāk strādājot ar ilgstošiem bezdarbniekiem, bezpajumtniekiem, cilvēkiem bez profesijas un citiem no ekonomiskās dzīves atrautiem iedzīvotājiem, daudzus izdodas sekmīgi iesaistīt darba tirgus apritē. Arī Latvijas pieredze rāda, ka daudzviet, kur sekmīgi šim nolūkam izmantota ES fondu nauda, ir izdevies ievērojami samazināt bezdarba un palielināt nodarbinātības līmeni.
Diemžēl vairumā gadījumu NVA darbinieki savus pienākumus veic formāli, gluži kā roboti, izdarot vienīgi ierakstus savos papīros un datoru failos. Ja tikai 10% no Latvijas Bankas nosauktajiem 167 tūkstošiem potenciālo darba ņēmēju izdotos iesaistīt darba tirgū, tas segtu visus pašreizējos darbaspēka pieprasījumus. Tas nozīmē, ka iespējas atrast nepieciešamos darbaspēka resursus tepat Latvijā ne tuvu nav izsmeltas un runas par nepieciešamību liberalizēt imigrācijas politiku pāragras.