Atdzimshana.
So. Let's begin &)

Japaanjiem ir sena gudriiba: "Tas, kas tevi slavee, ir tavs pretinieks, bet tas, kas tevi kritizee, ir tavs skolotaajs"

Un es vienmeer to biju zinaajis, pat pirms uzzinaaju, ka japaanjiem ir taada gudriiba. Varbuut tieshi taapeec mani vienmeer ir vilcis uz austrumu pusi. Man vienmeer ir simpatizeejushas ciinju maakslas un austrumu kultuura, filosofija, pasaules uztvere, domaashana.

Saapes mani vienmeer stumj uz priekshu. Jo lielaakas saapes, jo vairaak es speeju paveikt, jo vairaak es speeju sanjemties. Varbuut tas ir izskaidrojams ar to, ka darot kaut ko man nav laika apstaaties, aizdomaaties un iekrist depresijaa. Es visu laiku esmu depresiivaa staavoklii, bet es tai nelauju izlauzties aaraa. Es tai nelauju paarnjemt manu sapraatu. Es ar to ciinos. Pretojos... tachu briizhiem es nespeeju nedomaat par VINJU. Ak Sveetais Puukju Gars, es nespeeju tam pretoties. Iipashi, kad esmu viens. Bet es censhos. Es zinu, ka kaut kur VINJA ir. Un shoreiz man skjiet, ka ar K. man ir tik daudz kopiiga.. baac mees bijaam tik labaas attieciibaas... tik labi draugi (varbuut pat).. vismaz vareetu buut. Bet kaapeec peekshnji shis zibens speeriens? Un pekshnji man vinjas saak pietruukt. Ik mirkli man gribas buut ar vinju blakus, runaat ar vinju... ak dievs tas nav labi. Taa jau ir noticis. Viss atkaartojas... tachu es zinu, cik gruuti man bija toreiz. Tas nedriixt atkaartoties. Ak Dievs ja es kaut ko dziivee gribu panaakt, tad man ir jaaciinaas par katru iespeeju. Lai man uz sirdsapzinjas nav sajuuta, ka es neko nedariiju.. ka es padevos.
Tagad nav labaakais briidis raxtiit... pagruuti sakoncentreeties... bet pavasaris lika sevi maniit.