Bilžu grāmata

Friends

9/23/20 12:18 am - [info]inese_tk - septembris

rudens ekvinokciju atzīmēju ar mežonīgiem auļiem pa bezgalīgu, nokultu rapšu lauku. bija glāsmaini silts un spoži spīdēja saule. zirgs trinās kā uzvilkta atspere jau labu brīdi pirms tam un gaidīja mazāko zīmi no manis, ka var skriet. man likās, ka viņam pa acīm, ausīm un nāsīm nāk dūmi. tiklīdz zīme bija (es pat teiktu, ka sekundes simtdaļu pirms tās), viņš no vietas katapultējās auļos. man likās, ka moš būs gonkas ar ceļabiedriem, bet otrs zirgs vispār netika mums līdzi, lai gan centās, ko spēja. mēs jau sen bijām apstājušies, kad viņi vēl bija visai tālu aizmugurē. sajūta tādos, savstarpējā uzticībā balstītos, auļos ir pilnīga maģija un brīnums un kaut kas, kā dēļ ir vērts dzīvot. manliekas ļoti svētīgi sākt tumsas uzdzīves laiku ar kaut ko tik virmojošu, līksmu un dzīvespriecīgu.

staļļa saimniece teica, ka novērojusi, ka manam zirgam izteikti mainās seja/vaibs, kad es atbraucu. citiem zirgiem, kas pie viņas pansijā, tā neesot. viņš ikdienā esot neitrāls - ne īpaši priecīgs, ne bēdīgs - nu vienkārši ir. bet, kad es atbraucu, tad viņš izstarojot prieku un esot tāds šķelmīgs. man pašai grūti novērtēt, jo nezinu kāds viņš ir, kad neesmu klāt, bet, ja nu ir kā viņa saka, tad jūtos ļoti pagodināta un pateicīga. es vispār jūtos pagodināta un pateicīga par mūsu attiecībām.

(runājot par zirgu sejas izteiksmēm - https://www.sciencemag.org/news/2015/08/horses-capable-humanlike-facial-expressions)

visādi citādi - K. atsākušās migrēnas lēkmes + vakar kompja pašai maliņai uzšļakstījās mikrošļuciņa baltvīna. uzreiz visu noslaucīju un izslēdzu līdz šim vakaram, bet čakarējas, bļe. vairāki taustiņi nespiežas utt. kompja problēmas mani allaž piemeklē tam īpaši nepiemērotos brīžos.

9/22/20 06:40 pm - [info]teja

Paula "Pasaules vēsture" ir ideāla slimības laika lasāmviela, ja jums vajag par sevi parūpēties, siltās zeķēs ar tēju un ķiplokiem un melno šokolādi un tītara-kāpostu zupu (tādu es sev izvārīju un ēdīšu jau 3.dienu), svecēm un smaržkociņiem. Aiztransportē bērnībā, kad pavadīju dienas disociējoties un lasot, piemēram, Balto grāmatu, Blaumani utt.

vienlaikus man no tā visa ir skumji, palasu pāris stundas un tad sāku raudāt, jo tajā grāmatā, jo īpaši valodā, šķiet ir ielikts viss tas mīļums, ko viņš grib sūtīt pats sev uz savu bērnību; tāda attiecību (ar sevi un ģimeni) realitāte, kurā viņam, jūtu, būtu gribējies dzīvot, bet vienlaikus arī liekas, ka viņš par to raksta tieši tāpēc, ka viņam šķiet, ka tas realitātē nav iespējams.

yo, Paul, no mana iekšējā bērna tavam iekšējam bērnam

Katrīna teica, ka esot vēl ilustrāciju albums, kur viņš zīmējis akvareļus, paralēli šīs grāmatas rakstīšanai. manuprāt, šī grāmata kaut kad būs jāpārpublicē ar visām ilustrācijām.

vēl tur šajā vintage valodā ir izstāstīta arī visa mūsdienu Eiropa, kultūras telpa ar nāciju/politiskajām atšķirībām, labs storytellings; katra nodaļa ir tāda arhetipiska, šamaniska telpa. diezgan pārsteidzoši. esmu tikusi līdz vidum, bet man šķiet, ka tā ir laba grāmata.

disclaimeris: tomēr ziņoju, ka fiction prozu neesmu lasījusi kādus 7 gadus (vai kad iznāca Jelgava 94; ā, vēl kaut kad izlasīju Lydia Davis bet arī nu jau būs pāris gadi), varbūt idealizēju. šo grāmatu nopirku tikai tāpēc, ka man šķita svarīgi to izlasīt kā tribute

9/22/20 05:27 pm - [info]teja

negribu nevienu satikt, lai neietekmētos.

9/22/20 05:21 pm - [info]teja

ļoti patīk spāres un sienāži. viņi ir citplanētiešu droni, kas mani izseko.
steam-punk vaporwave afterlife vēstneši, esi mans eņģelis.

9/22/20 02:22 pm - [info]neraate

Atvēru logu. Svaigs saulains gaiss un šašliks! Slīkstu siekalās

9/22/20 02:20 pm - [info]neraate

Sapnī rakstīju grāmatu un visi par faktu biju sajūsmā un tas plūdeni pārgāja uz murgu, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas, bet ir ar diezgan interesants, bet ko aizmirstu pēc mošanās līdz nākamajai reizei

9/22/20 12:46 pm - [info]neraate

Nē, nu it kā jau forši, ka vakariņu tvaicētie dārzeņi ar sāli un sviestu (vakar puķkāposti un ķirbis) (rādu bērniem piemēru uz sevis) rucina ciparu uz svariem un staipa bikses lielākas, bet kad tev vienlaikus ir divu dažādu izmēru krūtis, kaut kā grūti saņemties iet pirkt jaunu apakšveļu. Profilā skatoties (no kuras puses gribi) it kā smuki. Bet drusku gribās raudāt spāniski :D

9/22/20 11:39 am - [info]slepkava

Pēdējā laikā no rītiem nedaudz sāp kakls, protams apkārt ceļojošais "triperis" visu laiku liek izdomāt visādas muļķības.

9/21/20 04:13 pm - [info]neraate

Jāatceras vairs neiet leitestos. Tik nīgrums un vatafaki. Labāk mierīgi un klusi savā nejauši izveidotajā burbulī

9/21/20 03:17 pm - [info]neraate

Un vēl es ļoti kāroju stiklotu verandu, kurā audzēt milzīgu citrusa koku. Vai lauru koku, bet tad jāpiemeklē tāds, ko var likt arī zupā.

9/20/20 08:59 pm - [info]neraate - Kulinārais minimālisms

Kas ir tāda pavisam vienkāršs ēdiens, kas tev ļoti garšo?

Silts ķirbis (vārīts, cepts, tvaicēts) ar sviestu un sāli
Sālsūdenī vārītas cūku pupas
Rupjmaize ar daudz krējuma un sāli

9/19/20 11:25 pm - [info]neraate

Man vienmēr ir patikusi minorīga mūzika. Ja vēl par bēdīgu tēmu, bet tā pa smuko, tad vispār uh!
Šonedēļ atcerējos vienu brīnišķīgu dziesmu, vienu no manām mīļākajām, meteoroloģiski ideāli pieskaņota sezonai, tam mūžīgajam bālajam drūmajam -mbrim. Kkas salikās jocīgi, palasīju vairāk, a tur ieliks 9/11. Un protams, pēkšņi visi liriki taisa jēgu. Un es pat atceros sākotnējo versiju bez šitā. Un tā dziesma kkā baigi parāva.
Pēc dažām dienām atcerējos savas citas divas skaistākās ever mīlas dziesmas, abas dzied ne pārāk glīti vīrieši, bet kaut kā var izturēt lai gan katru reizi līdz asarām, bet šoreiz pēc tā trieciena ar Kamillu kaut kāda brūcīte palika.
Un tad es šovakar atradu abām Selīnas Dionas versiju..
Var jau protams ierēkt par viņu, man viņas dziedāšanas maniere ne līdz galam patīk, un tas arī bija tas, kas to vivisekciju, kas tur panesās (nevis mazu jauku katarsīti, kas tevi pārplēš un pēc tam jauki salīmē kopā, paldies, nāksim vēl) vispār noturēja vienu soli no ārprāta. Jo daudz nezinu, bet tās bekgraunda drupačas ko zinu palikās grūti
Un vispār izglāba tikai Milēna Fārmere ar priecīgu dziesmiņu par melanholiju

9/19/20 08:06 pm - [info]neraate

Man gribētos lai vairāk runā par to, cik daudz laba bērniem var sniegt saskarsme ar tiem radiem, kas mums ne pārāk patīk, kas ir jocīgi, kašķīgi, pirms simts gadiem pateikuši ko Tādu un aizvainojuši līdz kapa malai vai vienkārši briesmīgi krīt uz nerviem. Īpaši tiem, kas ir padzīvojuši vai veci.

Protams, viss saprāta robežās, drošā vidē un dozējamā daudzumā, bet ir kaut kas tik īpašs tajā, cik viņi abpusēji bagātinās. Varbūt tādēļ, ka bērni nešķiro cik kurš smuks, kruts, nesmuks, gudrs, turīgs, jauns vai vecs, un tas, ka tevī tiešām klausās un pastāsta ko līdzvērtīgi interesantu var būt kā svaiga gaisa malks tieši tāpat kā bērnam wow! jo pastāsta ko neiedomājamu
Vīra tanti šodien redzēju, īpaši nesatiku, jo viņa ar bērniem krāmēja malku (es arī, bet lielumu sakrāva viņa ar diviem no sīkiem), spēlēja bumbu, gāja ekspotīcijā uz tālo pļavu (mamma, tu nenāc, gaidi mūs te, mēs ar Artu iesim) pļāpāja un vispār labi pavadīja laiku. Un tas ir tā vērts, pat ja dažreiz ir sarežģīti jo jāiespringst vai tā, it kā man pēkšņi būtu vēl viens todleris

Jo mēs visi, nu tie, kas karoti nenoliks kamēr jauni un smuki, būsim veci perdeļi, iespējams pat čūsku vecenes vai nīgri veči. Pat tiem, kas grib būt nejauki un mērķtiecīgi palikuši bez draugiem. Un tas kā mēs tagad pret saviem un ne tikai, kā spogulī būs pret mums pašiem un ar mūsu mazbērniem. Bērni visu redz un dzird. Ko sēsi, to pļausi.

9/18/20 08:20 pm - [info]inese_tk - septembris

visu dienu kliegdamas iet pāri dzērves. pāri un prom. arī daži zosu bari. tas vienmēr ir bēdīgi.
prokrastinējot pieaugušo cilvēku dzīvi, aizbraucu sēnēs. lai gan īsti jau nebija laika ne klimšanai pa mežu, ne pēc tam sēņu tīrīšanai. ļoti gribējās pabūt mežā. mežā vienmēr ir labi.
sēņu daudz, bet ne tādas, kā es gribēju (es cerēju uz seksīgajiem apšu kundziņiem).
salasīju groziņu ar visādām random bekām un pāris sauju gailenes. nopeldējos Niedrājā, vējš traki pūta un ūdens diezgan auksts.
uzvārīju beku krēmzupu un turpināšu prokrastinēt pieaugušo cilvēku dzīvi ar Heroes of Might and Magic III: Horn of The Abyss.

9/18/20 06:59 pm - [info]neraate

Un no istabas augiem es gribu litopsi, kas ir kaut kas pa vidu starp akmeni un dibenu, mazas apaļas zaļas bumbiņas uz stīgas un sirsniņas, kas savērtas diegā.
Bet es vispirms iemācīšos parastas kalanhojas

9/18/20 06:10 pm - [info]neraate

Ub vispār jau nav obligāti to dārzu pie mājas, ja paveicas nopirkt pleķi nekurienes vidū vai vecu parku, var izvērst dendroloģiskos stādījumus

Un Brigaderes Kanādas kļavas bēbīti es gribu. No Sprīdīšiem

9/18/20 03:48 pm - [info]neraate

Tā, kam te bija sapnis par lielu koku aleju. Uzskrēja man reklāma. Paulonija. Johaidī, cik smukas lapas! Un augot ātri, tik pirmajā ziemā laikam jāpiesedz. Diskusijā bija ielikta bilde ar pagājušā gadā stādītu un tā bija smuka un kupla un ļoti pāri galvai. Varot arī visādi iznesties ar veidošanu. Ziedot arī.

Tad nu man šī sarakstiņā pie divirbuļu vilkābeles Scarlet kkas tur, tulpju koka, akmeņozola (šodien moš jāaiziet pēc zīlēm, kastaņi bija ļoti daudz sakrituši) un arī sniegpulkstenīšu koka.
Tik tāds sīkums, ka vajag dārzu kur.

Un vēl es gribu mazu apaļu vītoliņu. Kaut kur Daugavas labajā pusē Sēlijā, apmēram ap Skrīveriem pie pašas upes ir mazu apaļu vītolu pudurītis, tādas feinas bumbiņas, kas lielas neaug. Tādu es arī briesmīgi kāroju

9/17/20 08:42 pm - [info]neraate

Tas nav nemitīgs cirks, kurā es dzīvoju, tas ir improvizācijas teātris ar operetes elementiem
:D

9/17/20 06:57 pm - [info]neraate

Gdies, ku kārdinoši! Šī izskatās pēc tās debešķīgi garšīgās kūkas, ko usas dienvidos visur meta pakaļ

https://iambaker.net/pecan-pie-recipe/?fbclid=IwAR2F-xj7CWBlDfxEjWtSVxnWRBemoXb4Kpr6tjoLwiVpnvZVDSwr-J9qVBc

Vēl man ļoti garšo arī makadāmijas rieksti, bet tiem cena vēl baisāka kā pekanriekstiem

9/17/20 02:09 pm - [info]neraate

Un vēl man gribētos aiziet uz labu diskotēku. Un jaunu smuku izejamo kleitu un kaut kādu zolīdu pasākumu kopā ar vīru, kur to uzvilkt.

Un sarkanas lakādas kurpītes (joprojām). Jo izejamas vasaras lakādas sandales man ir un mammamia! Cik laba sajūta ir tās uzpucējot. Un (prikiņ!) ne tikai smukas, bet arī ērtas (šis man ir priekšnoteikums) un uz platformas
Powered by Sviesta Ciba