Mums gan ap kādu '84 vajadzēja rakstīt sacerējumu ko mēs darīsim 2000ajā.

(Reply to this) (Thread)

Vottā! Ædvānst šit – tā jūs to perestroiku tur piebūrāt ;)
es uz '84. jau biju pazaudējis smeķi uz cipariem un to nomaiņu. bet burti interesēja aizvien vairāk. togad mani ar demokrātiskā centrālisma metōdēm ievēlēja skolas komjaunatnes komitejā par rādiōcentra vadītāju. Man piešķīra atslēgu no necila, bet stipri mistiska kābūzīša starp skolotāju istabu un mācību daļas vadītājas kabinetu.



Tās kļuva par manas aizkavētās bērnības durvīm cietuma mūrī, kaut vai tālab ka šis dīvainais iestādījums funkcionēja arī kā noliktava/archīvs skolēnu pamat- un vidusskolas izlaiduma sacerējumiem, aptuveni 20 gadu garumā. Es šīs krātuvi atradu uzreiz, taču tās spēku un sāpi apjautu vien pret pirmā gada beigām. par 2000 tur nebija nekā, par 2020 arī. bet par visu pārējo – nepanesami daudz. vells, vajadzētu kāddien īsstāstu par to sačiņīt. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas būtu bijis lieliski.

(starp citu viens no maniem mīļākajiem Velsa stāstiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šī konkrētā griča ir treju foršu vīru kopdarbs – afftārs, fotagrāfs & tipagrāfs.
Manā krājumā gan ir tikai faksimils, tak mīļa drauga dāvāts.

(Reply to this) (Parent)

Vajag to īs- vai gar-stāstu, vajag.

(Reply to this) (Parent)

tur nebija tādas kā pāris pakāpienu sīktrepes? ... jeb moš tas bija otrā skolā ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

paklau, bija gan – nevis pie sliekšņa, bet (pāris metrus) tālajā galā.

(Reply to this) (Parent)