|
Oct. 23rd, 2019|06:12 pm |
Vottā! Ædvānst šit – tā jūs to perestroiku tur piebūrāt ;)
es uz '84. jau biju pazaudējis smeķi uz cipariem un to nomaiņu. bet burti interesēja aizvien vairāk. togad mani ar demokrātiskā centrālisma metōdēm ievēlēja skolas komjaunatnes komitejā par rādiōcentra vadītāju. Man piešķīra atslēgu no necila, bet stipri mistiska kābūzīša starp skolotāju istabu un mācību daļas vadītājas kabinetu.
Tās kļuva par manas aizkavētās bērnības durvīm cietuma mūrī, kaut vai tālab ka šis dīvainais iestādījums funkcionēja arī kā noliktava/archīvs skolēnu pamat- un vidusskolas izlaiduma sacerējumiem, aptuveni 20 gadu garumā. Es šīs krātuvi atradu uzreiz, taču tās spēku un sāpi apjautu vien pret pirmā gada beigām. par 2000 tur nebija nekā, par 2020 arī. bet par visu pārējo – nepanesami daudz. vells, vajadzētu kāddien īsstāstu par to sačiņīt. :) |
|