per silentium ad as†ra mille - [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[May. 23rd, 2019|01:42 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
LinkLeave a comment

Comments:
[User Picture]
From:[info]rasbainieks
Date:May 23rd, 2019 - 08:21 pm
(Link)
[User Picture]
From:[info]dooora
Date:May 23rd, 2019 - 09:13 pm
(Link)
baisi, yo.
un tas, ka es pats sevi apsveru laicīgi ragutiņās aizvilkt uz mežu, laikam pilnībā neatbrīvo mani no…
bļaģ. kad man teica, ka samurajam katru dienu ir jādomā par nāvi, kāpēc neviens nepateica, ka man par citu nāvi arī būs jādomā. tas taču ir pilnīgi cits vienādojums!
no otras puses – reku, slimnīca ielas galā: ej, strādā, saņem karmiskos punktus un virtuālos tugrikus.
man tur tagad auklīte guļ. kad pēdējreiz biju ciemā, viņas jaunākā māsa, ilggadēja medicīnas darbeniece (ieskaitot Daugavpils cietumu Baltais gulbis) man čukstēja: Jančuk, redzi, to večiņu pie durvīm – vakar viņa vēl roku kustināja, šodien vairs nekustas. viņa pēc mugurkaula operācijas, ārsts uzrakstījis – piepacelt galvu (kas sasniedzams ar attiecīgu spilvenošanu), bet viņas/medmāsas rakstīto pārpratušas uz salocījušas gultu krietnā 30° leņķī, nostādot pacienti ne pārāk vēlamajā pussēdus stāvoklī. – Zini, auklītes māsa ma saka: man šķiet, ka te nav nevienas medicīnas darbinieces – šitās labākā gadījumā ir izgājušas ātros sociālos kursus.