1) iedomāsimies, ka man šodien nav ko darīt un es izveidoju mākslīgo neirālo tīklu, pēc savas kapacitātes līdzīgu, piemēram peles smadzenēm. vai pret šo veidojumu, kas sēž man zem galda un klusi rūc, būtu jāattiecas ar tādu pašu pietāti, kā piemēram pret peli? ja es viņu izslēgtu, tas pārstātu eksistēt.

2) mēs varētu argumentēt, ka šī kaste neko nejūt, tāpēc es tai pierīkotu riteņus un sensorus, kā arī iemācītu izvairīties no pārāk liela karstuma, elektriskā šoka vai citām, līdzīgām lietām, tā izveidojot "pamatinstinktu" komplektu. vai šinī gadījumā būtu pelnīta imunitāte pret izslēgšanu?

3) palielinot skaitļošanas kapacitāti, varētu panākt sistēmu, kad mašīna ir spējīga izpildīt Tūringa testu - t.i. cilvēks, kas ar to sarunātos nebūtu spējīgs atšķirt, vai tā ir mašīna vai cilvēks. jautājums iepriekšējais - vai tas būtu amorāli šādu mašīnu izslēgt?

4) simulējot traumu, es šij Tūringa mašīnai atslēgtu intelektu - t.i. tā saglabātu spēju "sajust" karstumu, elektrisko šoku un citas "sajūtas", pat izvairīties no tām, taču nebūtu spējīga apzināti "saprast" kāpēc tā ir, ne arī komunicēties ar ārpasauli par šīm "sajūtām". jautājums iepriekšējais.



jūsu pārdomas?