Validation

#20 Nīls Geimens "Zvaigžņu putekļi"
 
Protams, pēc filmas noskatīšanās man bija jāizlasa arī grāmata, nu ko lai saka, tāpat skaidrs, ka burvīga. Tulkojums vietām šķita neveikls, piemēram, teikumos, kur uzruna "kundze" lietota savienojumā ar darbības vārdu 2. pers. vienskaitlī u.tml. Vai arī paskaidrojumi, ka tāds un tāds vārds nāk no tādas un tādas angļu viduslaiku poēmas - parasti man šādi paskaidrojumi patīk vai vismaz netraucē, bet šoreiz tiešām šķita lieki.

Interesanti, ka šogad esmu atgriezusies pie fantasy/sci-fi. Iepriekšējos gados lasīju pavisam maz šādas literatūras, tik maz, ka sāku jau kaunēties, sakot, ka man tā ļoti patīk.

#16, 17, 18 Stīgs Lārsons "Millennium" triloģija
 
Izlasīju, precīzāk, izrāvu cauri, vēl dažus bestsellerus.
Lasīju caurām naktīm, šausmīgi aizrāvos. Visādi elementi, kas mani uzrunā (bet spriežot pēc tā, ka ar šo aizraujas visi, ne tikai mani) - stipras sievietes, žurnālista darbs, veiklas izrīcības ar datoriem. Nu, un vēl tas, ka pirmajā grāmatā Blumkvists aizbrauc padzīvot uz mazpilsētu ellē ratā.

#19 Emanuēls Karērs "Klases izbraukums"

Kādā vājuma mirklī uz atlaidēm nopirkta plāna grāmatiņa, ko lasīt iesāku jau sen, bet likās garlaicīga. Tomēr šorīt paņēmu un ātri izlasīju līdz beigām, jo palika interesanta. Par mazu, gļēvu puiku-fantazētāju klases slēpošanas ekskursijā, ar pamatīgu negaidītu beigu pavērsienu.

Tagad gan es noteikti sasniegšu uzstādīto mērķi grāmatu skaita ziņā. Vajadzētu kā nākamās piebeigt divas iesāktās stāstu grāmatas un "Daodedzin". Neiesāktas man stāv divas aizlienētas fantasy grāmatas angliski, Holdstoka "Lavondyss", kas liekas īpaši piemērota šādiem tumšiem ziemas vakariem, un kāda man nezināma autora, bet uz vāka Ursulas le Gvinas saslavēta klasiska varoņfantāzija, ko man rekomendēja grāmatu īpašnieks.

#15 Ērlenns Lū "Kurts"


Man ir iesāktas vismaz kādas piecas nopietnas grāmatas, taču nevienu no tām es nespēju piebeigt, tāpēc piektdien aizgāju uz bibliotēku, lai paņemtu kādu vieglāku literatūru - lūk, šo. Jauka, brīžiem mazliet didaktiska. Ja man būtu bērni, tā būtu lieliska priekšā lasāmā grāmata, jo var attēlot dažādās balsis un pārrunāt visas trakās lietas, ko Kurts un viņa ģimenīte sastrādā.

Es ceru, ka līdz gada beigām es izlasīšu vēl piecas grāmatas, tad es būšu samērā apmierināta ar savu grāmatlasīšanas tempu. Kādreiz es tik daudz izlasīju mēnesī. Gada sākumā, uzsākot šo projektu, prātoju, ka izlasīt apmēram 24 grāmatas būtu ok, tagad jau esmu mazliet pazeminājusi ekspektācijas.

#14 Velma Wallis "Bird Girl and the Man who Followed the Sun. An Athabaskan Indian Legend from Alaska"

Paņēmu šo Pie Grāmatnieka kunga ar cerību, ka būs līdzīga Džeimī de Andželo "Indiāņu pasakām", kas man dikti patīk (90. gadu sākumā izdota tāda balta grāmatiņa ar savdabīgiem zīmējumiem, par Tēti Lāci, Mammu Antilopi un mazo, palaidnīgo Lapsēnu, kuri ceļo un piedzīvo dažādus piedzīvojumus, bet beigās pamazām pārvēršas par cilvēkiem). Nebija līdzīga, diezgan parasts, raupjš stāsts, bez jebkāda maģiskā reālisma un leģendu garšas - par puisi un meiteni, kas ir atšķirīgi un negrib darīt to, ko prasa cilšu tradīcijas - puisis grib klejot (noskaidrot, kur ziemā pazud saule) un meitene - medīt. Bez tam grāmatā viņi satiekas tikai pašā sākumā un pašās beigās - pārējā laikā ir mehāniski pamīšus salikti divi stāsti. Phe.

#13 Elizabete Gilberta "Ēd, lūdzies, mīli"

Pirms kādiem diviem gadiem mēs ar draudzeni bijām aizgājušas uz filmu, īstu chick flick, lieliski pavadījām laiku, noslēdzot pēcpusdienu Tinto bārā ar vīnu un sieru. Pirkt un lasīt grāmatu man ne prātā nenāca. Aizpagājušo nedēļu, kad pāris dienas paliku pie tās pašas draudzenes, grāmatu ieraudzīju viņas plauktā. Un gluži negaidīti izrādījās, ka tā ir tik ļoti labāka par filmu, dziļāka, dzīvāka, atklātāka, cilvēcīgāka. Bez vīzdegunīgas pamācīšanas. Šī nav grāmata, kas izmainīs manu dzīvi, jo to mainīt es jau pati esmu sākusi, bet tā atnāca pie manis īstajā laikā, un par to esmu priecīga un pateicīga.
Un es droši vien izlasīšu vēlreiz angliski, lai kārtīgi izsmietos par visiem mazajiem jociņiem, kas oriģinālvalodā, protams, parasti skan labāk.

Grāmata #12
Izlasīju "The Extraordinary Adventures of Arsene Lupin", ko dažus ierakstus atpakaļ pieminēju. Visai izklaidējoši. īpaši tas, ka autors ik pa brīdim maina stāstītāju - te tas ir pats Lupēns pirmajā personā, te viņa biogrāfs. Un kopš pusaudžgadu detektīvposma, kad izlasīju visu Konan-Doilu, Agatu Kristi, daļu no Simeona un, kauns atzīties, bet arī krietnu čupiņu Vollesa, es novērtēju izsmalcināti paveiktus noziegumus. Literatūrā, protams.

Izlasītā grāmata #11
(Tur gan drusku pazudis pirmās rindkopas sākums, kas skan šādi: "Klasisks kino paņēmiens skatītāju uzmanības noturēšanai ir ļaut tiem redzēt un zināt vairāk nekā filmas varoņiem. Tas ir satraucoši ‒ vai varonis pamanīs zem galda novietoto bumbu, pirms tā sprāgs?")

Kopš pavasara esmu pametusi novārtā izlasīto grāmatu uzskaiti, taču nav tā, ka neko nebūtu izlasījusi vai arī būtu aizmirsusi apņemšanos izlasīto pierakstīt.

( #6,7,8,9,10 )

Nezinu, kā tas man izdevās, bet pa vidu visam festivāla karuselim izlasīju
#5 Kathy Reichs "206 Bones"

un esmu sajūsmā. Par lakonisko, brīžiem pat telegrāfisko stilu, par asprātību, dialogu pingpongu, sižeta pavērsieniem. Grāmatas Tempe, protams, ir savādāka nekā seriāla Tempe, taču, šķiet, grāmatas Tempe man patīk pat labāk. Vecāka (pāri 40), ne tik ekstravaganta. Pievienotā vērtība ir kultūru mikslis: ASV, Kanādas angļu un franču daļa un šis:
"Over the years, I'd shared tales of Pete's alarmingly close and remarkably extended Latvian family. The annual beach trip, Easter egg-coloring contest, and Yuletide caroling to the Brookfield Zoo bears. The mandatory appearances at christenings, graduations, weddings, and funerals. The telephone network that makes the national disaster alarm system look like child's play."
Un šis:
"Vecamamma turned from the stove, spatula held high.
"Labrīt. Ka tev iet?" Good morning. How are you?
"Labi, Paldies. Et vous, Vecamamma?"
"Tres bien, monsieur. Merci.""
Un vēl viskautkas, jo Ziemassvētkos pie Tempes ex-vīra latviešu radiem aizsākas viena no trim sižeta līnijām.
Lieliski, ka tik foršai un populārai rakstniecei, kura grāmatām iedvesmu smeļas no savas dzīves, ir vīrs latvietis.
Darvas piliens medus mucā ir grāmatas uzkrītoši moralizējošās pēdejās divas lappuses.

And now for something completely different.
#4 Vera Melbikse "Neaizmirstamais valsis"
 
svenskterror man dzimšanas dienā uzdāvināja kādas viņa vectantes gramatiņu, kurā apkopoti viņas jaunības atmiņu inspirēti stāstiņi. Izrādījās pat diezgan aizraujoši un romantiski. Visādas romantiskas lubenes es nelasu, bet tas laiks, kas vairs nebūs un situācijas, attiecības, kādas mūsdienās vairs nav iespējams piedzīvot - piemēram, kā šeit, kur meitene ar puisi trīs gadus satiekas vien ciema ballēs un tikai dejo - tas mani fascinē. Un tu gaidi, kas būs tālāk, zinot, ka tas ir patiess stāsts. Grāmatiņa man atgādināja arī par manu novembrī nomirušo vectanti un viņas stāstiem par 30. un 40. gadiem un viņas dzejoļiem. Pēdējos gados viņa man uz dzimšanas dienu vienmēr atsūtīja dzejolīti, sīkā, krunkainā rokrakstā. Šogad pirmais gads bez tā.

Discworld grāmatas es nemāku lasīt savādāk, kā vien izraujot cauri dažās dienās, tādēļ
#3 Terry Pratchett "The Colour of Magic"


Ja es būtu iesākusi ar šo, varbūt tā nepavilktos uz Prečetu, bet arī šo grāmtu, protams, nevar nemīlēt. Bagāža bija lieliska un vēl man dikti patika ūdenstrollis. Lai nu kā, pagaidām man mīļākā DW grāmata tomēr paliek "Moving Pictures" (laikam jau nav brīnums, zinot manu profesiju), kuru lasot, smējos pilnā kaklā skaļi, riskējot, ka kaimiņi izsauks zināmas iestādes sanitāru brigādi.

Izlasīto grāmatu reģistrs:
#2 Ursula K. Le Guin "The Dispossessed"



Sākums bija lēns, bet pie otrās nodaļas es jau biju pāri galvai Ursulas brīnišķīgajā prozā. Man vajadzētu biežāk lasīt viņas darbus. (Domāju, arī "Daodedzin" viņas tulkojumā varētu būt patīkamāk lasāms, nekā latviešu klamzīgais tulkojums, ko jau n-tās reizes esmu iesākusi, bet līdz galam netieku. Pie izdevības jāpasūta.)
Par saturu - lai gan grāmata lielā mērā ir metafora par aukstā kara laiku, kad sarakstīta, tas ir arī stāsts par viena cilvēka ceļojumu vietā un laikā, un atgriešanos mājās. ("You can go home again, so long as you understand that home is a place where you have never been.") Tas ir mans mīļākais žanrs. Un vēl mierinoša šķiet atziņa, ka problēmas ir pat utopiskā sabiedrības iekārtā.
P.S. Nākamie rindā: Prečeta "The Colour of Magic" (jā, es nopirku savu pirmo Prečetu, prieks un līksme!!!111! (ar uzsvaru uz "nopirku" - pietiks pa svešiem grāmatplauktiem grābstīties)) un Kathy Reichs "206 Bones" (esmu kļuvusi atkarīga no seriāla "Bones", un tūlīt būšu noskatījusies visu - un man vajadzēs VĒL Temperanci Brenanu, citādi man sāksies nopietnas lomkas).

Draugi un paziņas laiku pa laikam uzsāk šimlīdzīgus projektus, es arī izdomāju, ka būtu interesanti saskaitīt, cik un kādas grāmatas šogad izlasīšu. Zināmā mērā tas piefiksēs to domu ceļu, ko gada laikā veikšu.

#1 Terry Pratchett "Nation" (lasīt iesāku vēl pagājušajā gadā, bet pabeidzu pirms dažām dienām, un ļoti gribu gadu iesākt ar šo)