Validation

Nezinu, kā tas man izdevās, bet pa vidu visam festivāla karuselim izlasīju
#5 Kathy Reichs "206 Bones"

un esmu sajūsmā. Par lakonisko, brīžiem pat telegrāfisko stilu, par asprātību, dialogu pingpongu, sižeta pavērsieniem. Grāmatas Tempe, protams, ir savādāka nekā seriāla Tempe, taču, šķiet, grāmatas Tempe man patīk pat labāk. Vecāka (pāri 40), ne tik ekstravaganta. Pievienotā vērtība ir kultūru mikslis: ASV, Kanādas angļu un franču daļa un šis:
"Over the years, I'd shared tales of Pete's alarmingly close and remarkably extended Latvian family. The annual beach trip, Easter egg-coloring contest, and Yuletide caroling to the Brookfield Zoo bears. The mandatory appearances at christenings, graduations, weddings, and funerals. The telephone network that makes the national disaster alarm system look like child's play."
Un šis:
"Vecamamma turned from the stove, spatula held high.
"Labrīt. Ka tev iet?" Good morning. How are you?
"Labi, Paldies. Et vous, Vecamamma?"
"Tres bien, monsieur. Merci.""
Un vēl viskautkas, jo Ziemassvētkos pie Tempes ex-vīra latviešu radiem aizsākas viena no trim sižeta līnijām.
Lieliski, ka tik foršai un populārai rakstniecei, kura grāmatām iedvesmu smeļas no savas dzīves, ir vīrs latvietis.
Darvas piliens medus mucā ir grāmatas uzkrītoši moralizējošās pēdejās divas lappuses.