Validation

Puika, mlin, es vina vecuma par maminu kluvu...

tas jau automātiski nenozīmē pieaugt... es savai mammai piedzimu, kad viņai bija 19.

Nevajag neticet jaunajai paaudzei!

es jau ticu - man regulāri gadās novērot izcilus jaunās paaudzes eksemplārus; man žēl, ka es pārāk strauji un bez nozīmīgiem sasniegumiem no daudzsološas jaunās paaudzes pārstāves pārvēršos sažuvušā vecmeitā

Pfft, jaunkundzit, jums lidz vecmeitai ka lidz menesim!

Draudziņ, pilns MTV ar Teen mom. Apbērnoties nav diža māksla, un tas nav dižs sasniegums.
Prozaiķi, piemēram, visbiežāk slaveni kļūst uz 30 gadiem, atšķirībā no dzejniekiem, kas var ieiet pasaules vēsturē padsmit gados.

tā, man ir mazāk kā pusgads, lai kļūtu par slavenu prozaiķi, laikam jāsāk iespringt :D

Airisai Mērdokai bija tuvāk 40 :)

un, savā ziņā, man kļūšana par māti šķiet diža māksla un dižs sasniegums. no vienas puses, tādēļ, ka nav bijis vēl neviens vīrietis, kas gribētu mani precēt un radīt ar mani bērnus (interesanti, ka šis iemesls nāk prātā pirmais - acīmredzami, es neapzināti meklēju atzinību un atzinību tieši no vīriešiem), no otras puses tādēļ, ka man ir zināms, ka bioloģisku iemeslu dēļ man apbērnoties nebūs nemaz tik viegli, no trešās puses visi tradicionālie bērnaudzināšanas prieki un grutības.

Man liekas, bieži pietiek ar diviem pieaugušajiem, kas uzspļauj kontracepcijai - tā rodas visi "mēs jau neplānojām, jā, bet neaizsargājamies arī nekā"... Tad izrādās, ka tas ir ārkārtīgi viegli.
Es uz 19 gadīgiem skatos kā uz bērniem, mani var saukt par eidžisti. Pusaudzis ir pusaudzis.

Dzekam ir 22 gadi.

Džeki vispār ir bērni līdz sirmiem matiem :D

nu, tik viegli arī tas nav, bērna ieņemšana reāli ir iespējams tikai dažas dienas mēnesī... es "jaunībā" esmu pietiekami riskējusi šajā ziņā, un nekas nav noticis; vispār labi, ka tā, jo to partneru, ar kuriem tas notika, spēja būt labiem tēviem ir labākajā gadījumā apšaubāma.

Es varētu pajautāt, vai apbērnošanās, tikko sasniedzot pilngadību, būtu uzskatāma par labu organizāciju, bet nu sevišķi neceru uz konstruktīvu atbildi...

es domāju, ka tolaik (80. gados) un tajos apstākļos, kā dzīvoja mana mamma, apprecēšanās un apbērnošanās tika uzlūkota (neapzināti un, imho, kļūdaini) kā iespēja kļūt neatkarīgai

Nu, manai mammai bija 26 gadi, kad es - pirmais bērns - piedzimu, tā kā gan jau arī tajos laikos bija ļoti dažādi stāsti...

manai mammai bija 31

Eidzisms jeb personas vecuma balstiti aizspriedumi ljoti uzskatami skar vecus laudis (saluts pensionariem un vinu nosleptajam pasem), bet tikap nepatikami (lai ari mazak uzskatami) tas skar jauniesus.

Un sievietes ap 30, un ap 40, un vispār visus cilvēkus uz zemes...

Tiesi ta. Giv em some credit

well, es laikam bieži vien izvēlos lietot preventīvi eidžistisku attieksmi, jo man bail, ka tāda varētu tikt pavērsta pret mani. vainīga.

Es esmu they, man tas nav mākslīgi jānodala.