un, savā ziņā, man kļūšana par māti šķiet diža māksla un dižs sasniegums. no vienas puses, tādēļ, ka nav bijis vēl neviens vīrietis, kas gribētu mani precēt un radīt ar mani bērnus (interesanti, ka šis iemesls nāk prātā pirmais - acīmredzami, es neapzināti meklēju atzinību un atzinību tieši no vīriešiem), no otras puses tādēļ, ka man ir zināms, ka bioloģisku iemeslu dēļ man apbērnoties nebūs nemaz tik viegli, no trešās puses visi tradicionālie bērnaudzināšanas prieki un grutības.