Validation

man kā cilvēkam, kuram ir kaut kādas pamatzināšanas par šo tēmu (jau kaut kur iepriekš dzirdētas (vies)lekcijas), likās tas viss sen jau zināms (tāpēc laikam būs jāiet arī rīt),
bet skatoties uz formulām ar grieķu alfabēta burtiem, es atkal iedomājos, ka ir cilvēki, kuri automātiski tos atgrūž kā apriori nesaprotamus, lai gan parasti nekas sarežģīts tur nav (tikai vajag pārtulkot cilvēkvalodā).

un jautājumi - kāpēc tas viss vajadzīgs, un kur vispār ir problēma, arī labie. jā. un kāpēc vajag datorus/mašīnas, noalgojam cilvēkus, lai to dara datora vietā (24/7) :))

Tas viens pirmajā rindā gan bija mazliet jocīgs.

ā, un smieklīgi, ka afišā ir ielikta kādus 20 gadus veca fotogrāfija :))

jā :D

Man atkal viss bija pilnīgi jauns, tādēļ ļoti interesants. Mājās ejot, aizdomājos par to, ka faktiski jau sen esam radījuši mašīnas, kas ir daudzkārt precīzākas par cilvēku, un tomēr cilvēks ar savu ierobežoto uztveres spēju kaut kādā ziņā ir pārāks (piemērs par ārstiem un bērniņu). Jāsecina, ka secinājumi tiek izdarīti un lēmumi pieņemti, vadoties nevis vienīgi no plikiem faktiem un pieredzes, bet ir vēl kāds neapjausts komponents.
Praktiskajā dzīvē, protams, problēmas it kā nav - jo saprotamies visi taču kaut kā, par spīti tam, ka pasauli uztveram pilnīgi individuāli. Problēma ir tīri teorētiska - kā definēt šos jēdzienus, kas ir izrietoši no katra personīgas uztveres. Tādēļ arī nosaucu šo lekciju par vingrinājumu loģikā.
Par grieķu burtiem runājot, ar tiem man it kā problēmu nav, bet man viss nojuka tajā brīdī, kur viņš skaidroja teoriju par plikpauriem un gandrīz plikpauriem un sanāca 0.5 + 0.5 = 1. Nesapratu, ko tas īsti nozīmē - tipa, ir kāds bridis, kad teikt par cilvēku, ka viņš ir plikpauris vai gandriz plikpauris ir vienlīdz patiesi? Kā Tu to saprati?
Jā, pirmrindnieks bija pagalam dīvains. Likās, cilvēks vispār nesaprot, kur nonācis.

jā, man liekas, ka cilvēks vienmēr būs pārāks par datoriem; vismaz kamēr datori nespēs saprast/atšķirt jokus, sarkasmu utt.
Valodas nenoteiktība nebūtu īpaši liela problēma, ja negribētu attīstīt datorus un mākslīgo intelektu, kam vajadzētu atvieglot cilvēku dzīvi (tajā pašā laikā ir visādas anti-utopijas par robotiem).

Par to piemēru - mazliet jau piemirsies un vakar uz advancēto lekciju netiku - bet apgalvojums ( a + b ) ir jāuztver kā viens vesels - cik patiess ir apgalvojums "Jānis ir plikgalvains vai Jānis ir gandrīz plikgalvains"; šī apgalvojuma patiesums neko īpaši nepasaka par apakšapgalvojumiem. Tajā slaidā arī runāja par fuzzy loģikas operatoriem - disjunkciju (un) un konjunkcikju (vai); un kā var aprēķināt salikta apgalvojuma patiesuma vērtību. ja izvēlas ņemt min vai max vērtību, tad problēma rodas, ja saliktais apgalvojums ir par nesaistītiem jēdzieniem, piemēram, "Jānis ir plikvalgains vai Māris ir zaļš", ja ņem max, tad sanāk, ka otrs apakšapgalvojums neietekmē patiesuma vērtību, kas īsti ok neliekas. Tāpēc ir vairāki varianti fuzzy loģikā, kā definēt disjunkciju un konjunkciju, viena cita, piemēram, - reizināt pie UN un saskaitīt pie VAI.
Un 0.5 kā vērtība piemērā laikam ir izvēlēta jo tādu ņem, ja nezina, cik patiess tas apgalvojums ir.

Paldies par rūpīgo paskaidrojumu, palīdzēja! Es loģiku atsevišķi neesmu studējusi - tikai tik vien, cik filosof. vēst. vai tml. garāmejot tai pieskaras, tādēļ mani tās formulas apmulsināja.
Bet par cilvēkiem un mākslīgo intelektu runājot - atausa atmiņa jau kaut kad pasen prātā ienākusi doma, ka, ļoti iespējams, cilvēkam evolūcijas gaitā ir izveidojusies spēja vajadzības gadījumā "pieslēgties" kolektīvām evolūcijas gaitā uzkrātām zināšanām, tādēļ ir cilvēks spēj dažreiz izdarīt secinājumus, pieņemt lēmumus, kaut gan viņa personiskajā pieredzē un rīcībā esošajos faktos nav nepieciešamā informācija. Cilvēks kaut ko "zina" un/vai spēj rīkoties, kaut gan neviens nav viņam mācījis. Tas arī ir tas trešais komponents, ko pieminēju pirmajā komentārā.
Turpretī datoram/mākslīgajam intelektam nav šādas evolūcijas gaitā iemantotas spējas, nedz arī "kolektīvās zemapziņas" ar citiem MI.