jā, man liekas, ka cilvēks vienmēr būs pārāks par datoriem; vismaz kamēr datori nespēs saprast/atšķirt jokus, sarkasmu utt.
Valodas nenoteiktība nebūtu īpaši liela problēma, ja negribētu attīstīt datorus un mākslīgo intelektu, kam vajadzētu atvieglot cilvēku dzīvi (tajā pašā laikā ir visādas anti-utopijas par robotiem).
Par to piemēru - mazliet jau piemirsies un vakar uz advancēto lekciju netiku - bet apgalvojums ( a + b ) ir jāuztver kā viens vesels - cik patiess ir apgalvojums "Jānis ir plikgalvains vai Jānis ir gandrīz plikgalvains"; šī apgalvojuma patiesums neko īpaši nepasaka par apakšapgalvojumiem. Tajā slaidā arī runāja par fuzzy loģikas operatoriem - disjunkciju (un) un konjunkcikju (vai); un kā var aprēķināt salikta apgalvojuma patiesuma vērtību. ja izvēlas ņemt min vai max vērtību, tad problēma rodas, ja saliktais apgalvojums ir par nesaistītiem jēdzieniem, piemēram, "Jānis ir plikvalgains vai Māris ir zaļš", ja ņem max, tad sanāk, ka otrs apakšapgalvojums neietekmē patiesuma vērtību, kas īsti ok neliekas. Tāpēc ir vairāki varianti fuzzy loģikā, kā definēt disjunkciju un konjunkciju, viena cita, piemēram, - reizināt pie UN un saskaitīt pie VAI.
Un 0.5 kā vērtība piemērā laikam ir izvēlēta jo tādu ņem, ja nezina, cik patiess tas apgalvojums ir.