![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/171930/11244)
Man atkal viss bija pilnīgi jauns, tādēļ ļoti interesants. Mājās ejot, aizdomājos par to, ka faktiski jau sen esam radījuši mašīnas, kas ir daudzkārt precīzākas par cilvēku, un tomēr cilvēks ar savu ierobežoto uztveres spēju kaut kādā ziņā ir pārāks (piemērs par ārstiem un bērniņu). Jāsecina, ka secinājumi tiek izdarīti un lēmumi pieņemti, vadoties nevis vienīgi no plikiem faktiem un pieredzes, bet ir vēl kāds neapjausts komponents.
Praktiskajā dzīvē, protams, problēmas it kā nav - jo saprotamies visi taču kaut kā, par spīti tam, ka pasauli uztveram pilnīgi individuāli. Problēma ir tīri teorētiska - kā definēt šos jēdzienus, kas ir izrietoši no katra personīgas uztveres. Tādēļ arī nosaucu šo lekciju par vingrinājumu loģikā.
Par grieķu burtiem runājot, ar tiem man it kā problēmu nav, bet man viss nojuka tajā brīdī, kur viņš skaidroja teoriju par plikpauriem un gandrīz plikpauriem un sanāca 0.5 + 0.5 = 1. Nesapratu, ko tas īsti nozīmē - tipa, ir kāds bridis, kad teikt par cilvēku, ka viņš ir plikpauris vai gandriz plikpauris ir vienlīdz patiesi? Kā Tu to saprati?
Jā, pirmrindnieks bija pagalam dīvains. Likās, cilvēks vispār nesaprot, kur nonācis.